Viņa klāsta, ka, objektīvi vērtējot, bezdarba līmenis rudenī pieaugs. "Šobrīd gan nevar prognozēt, cik lielā mērā tas notiks. Taču domāju, ka tas nebūs lēcienveidīgs – runa ir par dažiem procentpunktiem," norāda NVA vadītāja.
Paševica piebilst - bezdarba līmeņa samazināšanās ir normāla situācija, un ik gadu gan augsta, gan zema bezdarba līmeņa situācijā ir vērojams, ka, sākoties aprīlim, bezdarba līmenis ir rucis, vasaras mēnešos tas nostabilizējies, bet rudenī bijis neliels kāpums. "Vienīgais izņēmums, kad šāda situācija nerealizējās, bija 2009.gads, kad arī vasarā bezdarba līmenis turpināja kāpt. Bet pagājušā gada jūnijā, tāpat kā šobrīd, bija vērojams samazinājums 0,4 procentpunktu apmērā," viņa atgādina.
Tiesa, nevar izslēgt arī ekonomikas atveseļošanās pazīmju efektu. "Analizējot, kur cilvēki iekārtojušies darbā, kādas ir vakances, kas notiek tirgū, jāatzīst, ka bezdarba līmeņa samazinājumā ir ekonomikas atveseļošanās pazīmes. Kaut vai tāpēc, ka bezdarba līmenis pašlaik ir zemāks nekā pērn šajā pašā laikā. Pirms gada bija 178 tūkstoši, bet tagad – 144 tūkstoši bezdarbnieku. Un tā ir būtiska atšķirība. Tātad, kopumā ņemot, ekonomika ir attīstījusies. Kustība, protams, nav tik strauja, kā mums gribētos. Mēs gribētu, lai krīze tikpat ātri kā atnāca, tikpat strauji arī beigtos, bet tā tas nenotiek," norāda Paševica.
Jau vēstīts, ka bezdarba līmenis Latvijā jūnija beigās sākumā, pēc NVA provizoriskajiem datiem, saruka līdz 12,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdiznot ar jūnija sākumu, bezdarba līmenis valstī samazinājās par 0,5 procentpunktiem.