Viņa norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēkiem ar invaliditāti ir grūti nonākt darba tirgū ir darba tirgum neatbilstoša izglītība, turklāt 46% no NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti ir zems izglītības līmenis, bet 54% - profesionālā izglītība.
Pēc Simsones paustā, vislielākais skats bezdarbnieku ar invaliditāti ir vecāki par 50 gadiem, tomēr šī ir kopēja tendence bezdarbnieku vidū.
Vienlaikus Simsone norādīja, ka personas ar invaliditāti aktīvi iesaistās NVA organizētājās apmācībās, nodarbinātības pasākumos un atbalsta pasākumos, kas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti ātrāk nonākt darba tirgū.
Labklājības ministrijas (LM) Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa norādīja, ka cilvēku ar invaliditāti darbspējas vecumā strādājošo skaits pieaudzis līdz 37%, proti, līdz 38 000 cilvēku vecumā no 15 līdz 64 gadiem, turklāt vērojama pozitīva tendence šim rādītājam uzlaboties.
Celmiņa uzsvēra, ka cilvēku ar invaliditātes vajadzības ir tādas pašas kā jebkuram citam cilvēkam, tomēr personām ar invaliditāti nepieciešama atbalsta sistēma un pasākumi, kā arī vides pielāgošana, turklāt, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, nepieciešami jauni un intensīvāki pasākumi, kā arī vērienīgāks un mērķtiecīgāks atbalsts.
Pēc Celmiņas paustā, LM priekšlikums ir cilvēkiem ar invaliditāti, kuram ir daļēja darbspēja, varētu izvirzīt nosacījumus, lai motivētu viņu atgriešanos darba tirgu, vienlaikus nodrošinot atbalstu.
Celmiņa piebilda, ka invaliditātes cēloņi ir saistīti ar to, ka cilvēks pārāk ilgi gaidījis valsts veselības aprūpes pakalpojumu, kā rezultātā iestājusies invaliditāte, tomēr otra daļa šo cilvēku nebija ievērojuši ārsta norādījumus, kam arī bijušas negatīvas sekas.
Kā ziņots, trešdien norisinās tiesībsarga Jura Jansona sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons" un Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) organizētā konference, kas veltīta Starptautiskajai personu ar invaliditāti dienai. Šī gada konferences tēma ir darba tirgus pieejamība personām ar invaliditāti.
Tiesībsargs iepriekš norādīja, ka Latvijai jāpilda starptautiskās saistības, un viena no tām ir ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kas dalībvalstīm uzliek pienākumu nodrošināt personām ar invaliditāti piekļuvi darba tirgum vienlīdzīgi ar citiem.
Jansons arī norādīja, ka persona ir tiesīga pelnīt iztikas līdzekļus ar darbu, kuru tā brīvi izvēlas vai kurā nepieciešamās prasmes atbilst darba tirgus prasībām, nevis, kuru persona ar invaliditāti ir spiesta strādāt, jo citur darbu nav iespējams dabūt. "Protams, darba videi ir jābūt pieejamai un atvērtai personām ar invaliditāti. Minētais nozīmē arī diskriminācijas aizliegumu darba vidē, taisnīgus, drošus, veselīgus un labvēlīgus darba apstākļus, vienlīdzīgas iespējas un vienādu atlīdzību par līdzvērtīgu darbu, iespēju aizstāvēt savas tiesības un iespēju atgriezties darba tirgū," skaidro tiesībsargs.
Uzņēmēji baidās pieņemt invalīdus