Viņš uzsvēra, ka tā ir sabiedrības un domāšanas problēma. "Tādēļ es dažkārt nemaz neesmu tik priecīgs par investīcijām – tās rada darbavietas un pieņem izpildītājus, bet nemotivē rīkoties pašiem, jo tas rada papildu konkurenci. Arī bankas, kuras pārsvarā pieder ārvalstu bankām, priekšroku ļoti bieži dod tiem projektiem, aiz kuriem stāv viņu mātesbankas valsts uzņēmēji. Tas ir novērojums no manas prakses," pastāstīja ekonomists.
Osis uzsvēra, ka izglītības sistēmas reformām ir jāpievērš uzmanība. "Valdībā vajadzētu skatīties ne tikai uz izglītības finansējumu, bet jau daudz plašākā kontekstā – ko mēs mācām, kādēļ mēs mācām un kā mēs mācām. Izglītības sistēmā daudz kas ir pārņemts no Rietumiem, bet ļoti daudz kas velkas līdzi no padomju laikiem. Tostarp ļoti daudz tiek dzītas iekšā teorijas un informācija, bet ļoti pietrūkst praktiskās zināšanas kā to pielietot un kur vispār tas dzīvē ir nepieciešams. Arī profesionāli tehniskā izglītība joprojām nav modē. Teorija, protams, arī ir nepieciešama, bet daudz lielāks uzsvars izglītībā būtu jāliek uz praktiskām zināšanām, ko un kā darīt, lai jaunieši daudz labāk būtu sagatavoti darba tirgum," klāstīja ekonomists.