Taču nav objektīvu datu, kas apliecinātu, ka izzudusi profesija "pabalstu saņēmējs", piemēram, anonimizēta pabalstu saņēmēju saraksta veidā, kur būtu norādīts, cik ilgstoši un kāda veida pabalstus persona saņem. Tā vietā iestādes sniedz tikai vienpusējus skaitļus, piemēram, par cik sarucis trūcīgo skaits un izmaksājamo pabalstu summas, otrdien vēsta laikraksts Diena.Atliek painteresēties par situāciju ārpus valsts centra, lai uzzinātu informāciju, kas pretēja labklājības politikas veidotāju konstruētajai realitātei. Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Benita Siliņa atzīst: "Ir, ir ilgstošie pabalstu saņēmēji. Es šeit strādāju kopš 2002. gada, un ir ģimenes, no kurām toreiz pēc pabalstiem nāca vecāmāte, tad māte, tagad jau bērni. Ir arī slēptais bezdarbs, kad cilvēki uzrāda, ka nestrādā, bet patiesībā piestrādā, un te nedomāju ogu lasīšanu. Mēs, darbinieki, nereti paši redzam dienesta klientus strādājam tirgū, tad ziņojam darba inspekcijai [par to, ka nav darba līguma], bet situācija nemainās uz labu tā, kā gribētos." Vaicāta, vai dienesta darbinieki pret pabalstu saņēmējiem izturas ciniski un ar aizdomām vai drīzāk vērsti uz pozitīvu sadarbību un palīdzēšanu, Siliņa atbild: "Palīdzam jau jebkurā gadījumā, īpaši, ja ģimenē ir bērni."Pēc Valsts kancelejas pasūtījuma par Eiropas Sociālā fonda naudu pirms pāris gadiem tika veikts apjomīgs pētījums, lai novērtētu reformu nepieciešamību sociālās palīdzības politikas jomā. SIA KPMG Baltics izpētīja: ilgstošie sociālās palīdzības saņēmēji ir daudzu neatrisinātu sociālo problēmu gūstā - cilvēkam, nespējot tikt galā ar vienu sociālo problēmu, rodas nākamā. Šī cēloņu un seku ķēde kļūst arvien garāka, piemēram, sākumā cilvēks saņem bezdarbnieka pabalstu, vēlāk - maznodrošinātā, pēc tam arī dzīvokļa, veselības un tā tālāk. Vienīgie, kuri spējot pārgriezt sistēmu destruktīvi ietekmējošo ķēdi, esot profesionāli sociālie darbinieki. Taču sociālajos dienestos ilgstoši pastāvot vairākas problēmas - darbinieki ir noslogoti, vērojams profesionālas izdegšanas sindroms, ko veicina diezgan zemais atalgojums.Jāteic, ka arī sociālo pabalstu saņēmēja statuss paģēr nosacītu noslodzi - bezkaislīgs mehānisms liek regulāri ierasties pie sociālā darbinieka, atskaitīties par padarīto, piedalīties atbalsta grupās, sabiedriski lietderīgos darbos. Tā Dienai norāda RDLD pārstāve Lita Brice un piebilst, ka šo pienākumu ignorēšanas gadījumā pabalsts var tikt samazināts. Tomēr ir apstākļi, kuru ietekmēšana nav sociālo darbinieku un sistēmas varā. Piemēram, Siliņa novērojusi, ka Daugavpilī iedzīvotājiem labpatīk iegrimt pasivitātē, norobežoties, bet tajā pašā laikā nodrošinoties, ka noteiktā mēneša datumā kontā tiks ieskaitīts pabalsts: "Daudzi nes izziņas, ka viņi ir slimi, lai nenāktos iesaistīties mūsu līdzdarbības aktivitātēs - apmācībās, tikšanās ar dažādu iestāžu darbiniekiem, prasmju atjaunošanas pasākumos. Mediķi arī dod šīs izziņas, raksta pat uz gadu. Ja situācija tik nopietna, vai tad nepienāktos invalīda statuss?"Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 18.augusta, numurā!
Pabalstu saņēmējs - sava veida darbs
Kategorisks nē - Latvijā nepastāv atkarība no sociālajiem pabalstiem! Šādi situāciju komentē Labklājības ministrijā (LM). Arī Rīgas - pilsētas, kas, salīdzinot ar citām, dala lielākās pabalstu summas, - Labklājības departamentā noliedz, ka cilvēki izmantotu iespēju saņemt pabalstus ilgstoši.Atbildīgās iestādes regulāri nāk klajā ar uzmundrinošiem paziņojumiem par to, ka sociālo pabalstu skaits arvien samazinoties, kas varētu likt domāt, ka Latvija kļūst arvien labklājīgāka, un vienlaikus liecinātu par sociālo dienestu un LM darba ražīgumu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.