Piektdien A.Pabriks tikās ar Daugavas Vanagu Centrālās padomes priekšnieku J.Augustu, lai apspriestu latviešu karavīru apbedījumu vietu statusu un sadarbību Otrā pasaules kara notikumu piemiņas saglabāšanā.
A.Pabriks norādīja, ka Aizsardzības ministrija šobrīd strādā pie likumprojekta par kara upuru apbedījumu statusu Latvijas Republikā. Likuma mērķis ir sekmēt Latvijas teritorijā atrodamo kara upuru apbedījumu juridisko aizsardzību, saglabāšanu un publisko pieejamību, kā arī bojā gājušo mirstīgo atlieku pārapbedīšanu. Likumprojektu plānots izstrādāt līdz šā gada novembrim.
Puses bija vienisprātis par nepieciešamību iespēju robežās pārapbedīt Otrā pasaules karā ārvalstīs kritušos mūsu valsts karavīrus Latvijas teritorijā. A.Pabriks gan norādīja, ka joprojām galvenā problēma ir piekļūšana vairākiem Krievijas arhīviem, kas ļautu apzināt apbedījuma vietas. Tāpat puses vienojās, ka būtu jāuzsāk sarunas, lai apzinātu kritušos latviešu karavīrus Indoķīnā, kuri tur karoja franču armijas sastāvā.
„Latvijas armija šajā karā nepiedalījās, jo nepastāvēja Latvijas valsts, taču mūsu karavīri bija spiesti karot vairāku armiju sastāvā, lai aizstāvētu savu zemi un līdzcilvēkus. Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, un mums uz notikušo jāraugās no cilvēcības viedokļa, izrādot cieņu kritušajiem,” sarunā uzsvēra A.Pabriks.
Tāpat puses pārrunāja vēstures liecības, kas par latviešu karavīriem atrodamas ārvalstīs, un iespējām Latvijas valstij tās atgūt.
Aizsardzības ministrija līdz šim atbalstījusi vairākus Daugavas Vanagu iniciētus projektus, kas galvenokārt saistīti ar piemiņas vietu sakopšanu un grāmatu izdošanu.