Praksē minimālās sociālās iemaksas nozīmē to, ka ikvienam strādājošajam neatkarīgi no ieņēmumu līmeņa sociālajās iemaksās būs jāsamaksā ne mazāk kā 178 eiro, kas atbilst sociālajām iemaksām no minimālās algas – 430 eiro. Šāds regulējums iecerēts, lai ikvienam strādājošajam nodrošinātu pienācīgas sociālās garantijas. Labo ideju gan sarežģī tas, ka strādājošajiem, kuru darba samaksa ir, piemēram, 200 eiro mēnesī, nomaksāt 178 eiro sociālajās iemaksās ir neizpildāmi.
Algas summēs
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pašlaik darba samaksu līdz 400 eiro mēnesī saņem 111 672 strādājošie, kas ir 14,6% no nodarbinātajiem. Tie ir gan standarta nodokļu režīmā strādājošie, kas nodarbināti uz pusslodzi, gan mikrouzņēmumos nodarbinātie, gan pašnodarbinātie. Viņu sociālajai aizsardzībai domātās minimālās sociālās iemaksas, kas korelē ar minimālo algu, draud šos cilvēkus atstāt teju bez iztikas līdzekļiem, kā arī nopietni mazinās nestandarta nodarbinātību, kas var novest pie bezdarba kāpuma.
Tiesa, kā norāda Muižniece, situācija nav tik slikta tādēļ, ka daudzi no strādājošajiem, kas nodarbināti uz pusslodzi vai strādā mikrouzņēmumā un saņem nelielu algu, tajā pašā laikā paralēli vēl strādā kādā darba vietā. Līdz ar to LM paredzējusi, ka, piemērojot sociālās iemaksas, vairāku darba vietu ieņēmumi tiks summēti kopā. Tātad, ja cilvēks strādā divās darba vietās uz pusslodzi, tad būs jāmaksā sociālās iemaksas nevis no algas katrā darba vietā, bet gan par abās darba vietās kopā nopelnīto. Tāpat tiks summēta alga pilna laika darba vietā ar mikrouzņēmumā nopelnīto.
Strīdīgā pusslodze
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 4. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!