Par Ministru kabineta noteikumu projektu Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam priekšlikumus var iesniegt līdz 28.augustam.
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu un kadastrālo vērtību pamatojošo informāciju var iepazīties Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē www.kadastralavertiba.lv un datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv.
Dienestā atgādina, ka tas projektētās kadastrālās vērtības ir izstrādājis atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019.gada 1.jūliju. Projektētās kadastrālās vērtības šobrīd ir nodotas sabiedrībai publiskai apspriešanai, lai saņemtu sabiedrības ieteikumus un iebildumus.
Dienestā sola, ka saņemtie viedokļi tiks apkopoti un izvērtēti. Vienlaikus tam jau dots uzdevums pēc jaunās kadastrālās vērtību bāzes publicēšanas izvērtēt izmaiņu nepieciešamību apstiprinātajā kadastrālās vērtēšanas metodikā un, ja izmaiņas nav saistītas ar datu kvalitātes jautājumiem, tad nepieciešamības gadījumā izstrādāt un veikt pilnveidojumus un attiecīgi pārskatīt projektētās kadastrālās vērtības.
Vienlaikus Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) ir uzdevis Valsts zemes dienestam pēc priekšlikumu apkopošanas un analīzes sasaukt Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes sēdi, kurā tiktu prezentēti sabiedriskās apspriešanas rezultāti un pārrunātas nepieciešamās izmaiņas.
Tieslietu ministrs jau vairākkārtīgi ir uzsvēris, ka nepieļaus jauno kadastrālo vērtību apstiprināšanu, kamēr valdība nav veikusi nekustamā īpašuma nodokļa politikas reformu. Kadastrālo vērtību pieaugums nedrīkst nozīmēt arī automātisku nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, viņš uzsver.
Papildus, ministrija ir uzdevusi Valsts zemes dienestam līdz 1.decembrim analizēt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes iespējamo ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu, lai nepieciešamības gadījumā pilnveidotu kadastrālās vērtības bāzi.
Kā vēstīts, jūlija vidū Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva 2022.gadam projektētās kadastrālās vērtības, kas saskaņā ar valdības dotu uzdevumu pārrēķinātas atbilstoši nekustamo īpašumu vērtībai tirgū. Lai šīs kadastrālās vērtības 2022.gadā stātos spēkā, tās ir jāapstiprina Ministru kabinetā.
Tieslietu ministrs iepriekš paudis nostāju, ka nevirzīs šo projektu apstiprināšanai valdībā kamēr nav garantiju, ka tiek ieviests neapliekamais minimums primārajam mājoklim un mazinātas nodokļu likmes komersantiem.
Tieslietu ministrija trešdien, 29.jūlijā, nosūtīja Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Tā aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes - no 1,5% līdz 0,3%.
Precizētie priekšlikumi paredz noteikt, ka neapliekamo minimumu nosaka uz katru deklarēto personu 100 000 eiro apmērā, bet vērtības atlikumam, ja tāds ir, piemēro samazinošo koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro un tajā ir deklarējusies viena persona, nodoklis par mājokli nebūtu jāmaksā. Ja, piemēram, mājokļa vērtība ir 300 000 eiro un tajā deklarējušās divas personas, tad nodokli rēķinātu no 20 000 eiro. Minētais samazinošais koeficients darbotos tikai mājokļiem ar vērtību līdz 500 000 eiro.
Pēc Tieslietu ministrijas aprēķiniem, īstenojot šīs izmaiņas, pašvaldību kopējie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa 2022.gadā būtu vismaz 232 miljoni eiro, kamēr 2018.gadā pašvaldības faktiski iekasēja 207 miljonus eiro.