Izmaksāti 13 miljoni
Vēl viens svarīgs jauninājums – skaistumkopšanas nozarē pieteikumus par dīkstāvi varēs iesniegt ne vien uzņēmumi, bet arī strādājošie. Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka līdz šim saņemti pieteikumi par dīkstāves pabalstu izmaksu tikai par 1500 strādājošajiem, kamēr pavisam nozarē strādā 9000 nodarbināto. Reirs gan norāda, ka tas attieksies tikai uz skaistumkopšanu, jo citās nozarēs šādas nepieciešamības nav.
Pašlaik dīkstāves pabalstos un algu subsīdijās jau izmaksāti vairāk nekā 13 miljoni eiro. No iesniegto pieteikumu skaita atteikumu īpatsvars ir no 2% līdz 5%. Vismazāk atteikumu – 2% – ir patentmaksātājiem. Skaistumkopšanas nozare norāda, ka 80% atbalsta saņēmēju saņēmuši tikai 300 eiro. Par līdz šim izmaksātā atbalsta niecīgajām summām Reirs norāda, ka decembrī saņemtā summa par novembri bija mazāka par minimāli noteikto, jo netika rēķināta par pilnu mēnesi. Jāatgādina, ka ārkārtas situācija un ierobežojumi stājās spēkā 9. novembrī.
Vēl līdz šai piektdienai, 15. janvārim, uzņēmumi var pieteikties valsts atbalstam granta formā apgrozāmajiem līdzekļiem. Te gan obligāts nosacījums ir 20% apgrozījuma kritums pret vidējo apgrozījumu augustā–oktobrī, kā arī attiecīgajā mēnesī 2019. gadā. Reirs norāda, ka arī šis atbalsta veids varētu tikt pagarināts. Pagaidām vidējā izmaksātā summa uzņēmumiem, kas šim atbalstam pieteikušies, ir 8000 eiro.
Uzņēmēji un nozaru asociācijas, tostarp Latvijas Darba devēju konfederācija, gan kritizē kritēriju par 20% apgrozījuma kritumu salīdzinājumā ar augustu–oktobri, norādot, ka Covid-19 dēļ vairumam ietekmēto uzņēmumu jau vasarā un rudenī bija ļoti zems apgrozījums, tādēļ prasīt vēl 20% kritumu novembrī/decembrī nav adekvāti. Piemēram, Vācija atbalsta sniegšanai par atskaites punktu apgrozījuma kritumam ir izvēlējusies attiecīgo mēnesi 2019. gadā.
Pusotra miljona vakcinēto
Taču pandēmijas ierobežošanas pamatā ir veiksmīga iedzīvotāju vakcinēšana. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) pauž, ka rezultāta sasniegšanai ir jābūt vakcinētam pusotram miljonam iedzīvotāju. Tādēļ nolemts izveidot īpašu biroju, kas ar šo procesu nodarbosies. Konkrētāk par to tiks lemts 14. janvāra valdības sēdē.
Savukārt mediķu vakcinācijas process ir uzņēmis apgriezienus, un 11. janvārī potes saņēmis līdz šim lielākais skaits – 1300 ārstniecības personu. Vakcīnām var pieteikties visi ārstniecības personu reģistrā reģistrētie medicīnas darbinieki.
Jāpiebilst, ka atšķirībā no bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (A/P) darba vērtējuma pašlaik valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) uzsver, ka pilnībā piekrīt Pavļuta piedāvājumam un viņam ir ''pilns valdības atbalsts''.
Ierobežojumi ir efektīvi
Tā kā līdz šim liels saslimušo īpatsvars ir bijis sociālās aprūpes centros, kur vīrusu ienesuši darbinieki, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) informēja, ka turpmāk visos valsts un pašvaldību sociālās aprūpes centros tiks veikta regulāra darbinieku testēšana ar siekalu eksprestestiem, kurus šai vajadzībai nodrošinās Aizsardzības ministrija.
Slimību profilakses un kontroles centra galvenais epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, analizējot aizvadīto nedēļu, minēja, ka ir pieaudzis gan inficēto, gan stacionēto pacientu skaits, no kuriem lielākā daļa inficējušies privātos pasākumos gada nogales brīvdienās. Labā ziņa – mazinājusies saslimstība slimnīcās un sociālās aprūpes centros.
Inficēšanās dinamika ir tāda, ka var teikt, ka ieviestie ierobežojumi darbojas un sniedz rezultātu, uzsver Perevoščikovs. Ja Latvijā 100 saslimušo inficē 116 cilvēkus, tad citās valstīs – 300 cilvēku. Šī attiecība saskaņā ar Perevoščikova teikto liecina, ka mājsēde un citi ierobežojošie pasākumi ir efektīvi. Epidemiologs gan piesardzīgi vērtē saslimšanas gadījumu skaita samazināšanos pēdējās dienās: ''Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka tā ir tendence, un tam nepieciešamas vismaz septiņas dienas.''