Vai šādu resursu iesaiste ir ekonomiski pamatota, vai arī neatliekamās palīdzības dienesti strādā pēc principa - labāk ar rezervi, nekā lai pietrūkst papildspēku?
"Šajā gadījumā bija informācija par sadūmojumu dzīvoklī, kurā atrodas cilvēki. Ja ir aizdomas, ka ir vairāki cietušie, tad uz notikuma vietu tiek nosūtītas vairākas brigādes," skaidro NMPD pārstāve Inga Vītola un atklāj, ka konkrētajā incidentā cilvēki telpās gan nav atradušies, tāpēc abu brigāžu darbs nebija nepieciešams: "Ja būtu informācija, ka ir sadūmojums, bet nebūtu ziņu par iespējamajiem cietušajiem, tad uz notikuma vietu vispirms tiktu nosūtīta viena mediķu brigāde un pēc tam pēc vajadzības varētu tikt piesaistīti papildspēki. Parasti uz ugunsgrēkiem vai negadījumiem vietās, kur ir daudz cilvēku, tiek nosūtītas uzreiz vairākas brigādes."
VUGD pārstāve Viktorija Šembele skaidro, ka uz notikuma vietu nosūtāmo brigāžu skaits tiek noteikts pēc īpaši izstrādātiem algoritmiem. Pirmkārt, nosaka ēkas tipu, kur izcēlies ugunsgrēks - uz daudzstāvu māju sūtīs vairāk brigāžu. Tāpat ekipāžu skaits mainās atkarībā no objekta tipa - piemēram, uz skolu, paaugstinātas bīstamības ražotni jau sākotnēji tiks sūtītas vairākas automašīnas: "Pamatā tās ir divas autocisternas plus specializētā tehnika - mašīna ar pacēlāju. Ir atsevišķas teritorijas, kurp neatkarīgi no ugunsgrēka rakstura tiks sūtītas vairākas mašīnas, piemēram, Vecrīga, jo tas ir kultūrvēsturiskais centrs, tur ir blīva apbūve, un, ja kādā ēkā izceļas ugunsgrēks, ar nepietiekamiem spēkiem var neizdoties apturēt uguns izplatību."
Šembele atzīst, ka iedzīvotāji, izsaucot ugunsdzēsējus, nereti nespēj formulēt notikušo un sniegt pilnvērtīgu informāciju, lai dienestam būtu skaidrs negadījuma raksturs un apjoms.
Tikmēr NMPD darbības organizācijā notikušas kādas izmaiņas, kas met šaubu ēnu, vai dienests strādā efektīvi no resursu izmantošanas viedokļa. Jau trīs mēnešus NMPD ārstiem uz notikuma vietām ar nu jau atstādinātās vadības - Armanda Ploriņa personā - rīkojumu jāizbrauc nevis specializētajās mašīnās, bet atsevišķi - NMPD iegādātajos Subaru markas vieglajos auto, ko vismaz Rīgā stūrē feldšeri - tā Dienai atklāj NMPD Rīgas reģionālā centra vadītāja pienākumu izpildītāja Sarmīte Villere. Dienests par Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu un desmit procentu valsts līdzfinansējumu - kopumā trešdaļu miljona eiro - iegādājās sešus vieglos auto, kas tagad sadalīti reģionālajiem centriem. Dienesta vadība pārmaiņas pozicionējusi kā mūsdienīgu jaunievedumu un pasaules prakses pārņemšanu, lai glābtu cilvēku dzīvību, taču NMPD darbinieki Dienai norāda, ka tā esot resursu nelietderīga izmantošana ar mērķi nodrošināt mašīnām noslodzi, lai tādējādi attaisnotos to iegāde.
"Ir tā, ka ārsta palīga brigāde aizbrauc pie pacienta un atsevišķi ar Subaru ierodas ārsts, kurš notikuma vietā iekāpj specializētajā busā, un tad viņi visi kopā tādā eskortā brauc uz slimnīcu. Rīgai tas nebija nepieciešams, ekonomisko efektivitāti neviens nav rēķinājis." Savukārt reģionos jaunā kārtība nepamatoti noslogojot dežūrbrigādes, kas tā vietā, lai kopā ar ārstu vestu pacientu uz slimnīcu, varētu palikt savā pārraudzības teritorijā un vajadzības gadījumā traukties palīgā uz citu izsaukumu.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 17.septembra, avīzē Diena!