Politiķis uzskata, ka līdz ar to pārmetumi, kas adresēti viņam par kļūdām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktajā alternatīvajā studiju programmu izvērtējumā, ir jāadresē AIP un tās vadītājam Jānim Vētram.
Ministra padomnieks Reinis Tukišs uzsvēra, ka ministrija savu vērtējumu esot veikusi "pēc publiski pieejamas un viegli paskaidrojamas metodoloģijas", izmantojot AIP savākto un autorizēto datu analīzi.
Iepazīstoties ar augstskolu pārstāvju, konkrēti - Latvijas Universitātes (LU) rektora Mārča Auziņa, publiskajiem izteikumiem, Ķīlis secinājis, ka AIP dati bijuši nekorekti un būtībā viltoti. Ķīlis atsaucas uz Auziņa teikto, ka "pēc ārzemju ekspertu aizbraukšanas, lai izvērtēšana neizskatītos nepabeigta, vietējie eksperti šos punktus vērtējumu tabulās tomēr salika. Vēl vairāk - bieži starptautisko un vietējo ekspertu programmu sadalījums grupās nonāca pretrunās".
Šādos apstākļos Ķīlis pauž nostāju, ka "tā ir vistiešākā AIP, nevis IZM atbildība un Jānim Vētram kā tās vadītājam jāatbild gan saviem kolēģiem, gan nodokļu maksātājiem par datu ievākšanas apstākļiem, patiesumu un izmantojamību, jo ministrijas rīcībā nonākusi informācija, ka AIP paši ir labojuši ārzemju ekspertu novērtējumus".
Ja apstiprināsies, ka AIP datus ir viltojuši, Ķīlis apņēmies par to ziņot Ģenerālprokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kā arī aicinās padomi atkāpties. "Ņemot vērā, ka izvērtējumam iztērēts miljons latu, es par to ziņošu Ģenerālprokuratūrai un KNAB, kā arī aicināšu padomi atkāpties un rūpēšos par jauna kvalitatīva izvērtējuma nodrošināšanu," uzsvēra ministrs.
AIP vadītājs Jānis Vētra noliedz, ka AIP būtu viltojusi ekspertu vērtējuma datus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, un izskanējušo informāciju uzskata par nepatiesu.
"Pilnīgi skaidrs, ka pati AIP nevienu anketu pati nav labojusi vai aizpildījusi, nevienu novērtējumu nav rakstījusi vai kādus vārdus kāda eksperta veidotajā novērtējumā mainījusi. Tie ir pilnīgi meli," sacīja J.Vētra. Viņš norādīja, ka Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, uz kura izteikumiem balstās ministrs, nav ziņojis AIP, ka viņam ir informācija par labojumiem, tādējādi esot grūti spriest, par ko ir runa.
J.Vētra nepiekrīt, ka viņam būtu jāuzņemas atbildība par pārmetumiem, kas saistīti ar kļūdām IZM veiktajā alternatīvajā studiju programmu izvērtējumā, jo viņš nav pārrēķinājis ekspertu sniegtos vērtējumus. AIP vadītājs norādīja, ka ministrs pats trešdien televīzijā atzinis, ka veicis pārrēķinus. J.Vētra atzina, ka par AIP izvērtējuma rezultātiem uzņemas pilnu atbildību, jo tas ir sagatavots atbilstoši metodikai un eksperti to ir parakstījuši.
Arī atklātajā vēstulē AIP kategoriski noraida publiski izskanējušo informāciju, ka tā būtu viltojusi augstskolu izvērtējuma datus. AIP norāda, ka projekta pārstāvji Ķīļa paziņojumu par iespējamo studiju programmu datu viltojumu vērtē kā mēģinājumu IZM nekompetenci novelt uz citu institūciju, proti, AIP ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no ministrijas bezdarbības, aizkavējot studiju virzienu akreditāciju Augstskolu likumā noteiktajos termiņos, kas savukārt var novest pie Latvijas augstākās izglītības diplomu starptautiskas neatzīšanas.
AIP atgādina, ka projekta īstenošanu uzraudzīja komiteja, kurā strādāja IZM, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Zinātnes padomes, Rektoru padomes, Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji. Turklāt paralēli projekta īstenošanas kontroli veikusi Finanšu ministrija, IZM un Valsts izglītības attīstības aģentūra. Kopumā veiktas 11 pārbaudes, tādēļ, pēc AIP domām, nekāda datu falsifikācija nav iespējama.
"Ekspertu vērtējumi bija balstīti uz kompleksi iegūtu informāciju - gan uz kvantitatīviem datiem, gan uz ziņojumiem par studiju programmu kvalitāti un studiju virzienu kopumā, gan uz augstskolu un studiju programmu faktisko apsekošanu," teikts atklātajā vēstulē. AIP atkārtoti pauž neizpratni un bažas par IZM alternatīvo programmu ranžējumu, kas "balstīts tikai un vienīgi uz kvantitatīvo datu vērtējumu, piemērojot kļūdainu metodiku".
(pievienots AIP atklātās vēstules teksts)