Viņš arī atzina, ka šprotu aizlieguma scenārija gadījumā tas būtu "ļoti stiprs sitiens pa valsti"."Turklāt tā ir tikai izvestā produkta vērtība, kurai klāt nāktu vēl netiešā ietekme. Cik lieli zaudējumi zivsaimniecības nozarei kopā varētu būt - tik smalku aprēķinu pagaidām nav, bet skaidrs, ka būtu jārēķinās vēl ar netiešo ietekmi - darbavietu zudumu, pašvaldībām nāktos palīdzēt utt. Pilnībā skaidrs, ka tas būtu briesmīgs sitiens pa valsts un sociālo budžetu. Mums jau bija piemērs ar Liepājas metalurgu, kur bez darba palika 2000 cilvēku, bet šajā gadījuma runa būtu par vismaz 20 000 cilvēku bez darba," atzina Dūklavs.Valdība otrdien lems par 13,9 miljonu eiro piešķiršanu līdz gada beigām piena nozarei saistībā ar Krievijas embargo, paziņoja Dūklavs. Pēc viņa vārdiem vienošanās ar Finanšu ministriju jau esot panākta. Atbalstu saņems visi piena kvotas īpašnieki, kuri pienu nodod pārstrādei, neatkarīgi no tā, vai viņi savu produkciju eksportē uz Krieviju vai nē. "Tas būs ātrs, dažu nedēļu ilgs process, un nauda jau nonāks pie piena ražotājiem," uzsvēra Dūklavs.
Runājot par citiem atbalsta pasākumiem Krievijas embargo rezultātā cietušajām nozarēm, valdība ir apņēmusies ražotājiem segt kredītprocentus 4% apjomā, tai skaitā arī par apgrozāmajiem līdzekļiem. Viens no svarīgākajiem darbiem, kas īpaši atvieglotu vietējo dārzeņu audzētājus, būs Iepirkuma likuma grozījumi, kas paredzēs, ka valsts un pašvaldību iestādēm iepirkumi būs jārīko, tikai ja to summa pārsniegs 40 000 eiro līdzšinējo 4000 eiro vietā. Tas nozīmē, ka, piemēram, skolas bez iepirkuma konkursa varēs iegādāties augļus un dārzeņus no vietējā ražotāja līdz 40 000 eiro.
Daudzi atbalsta pasākumi gan būs atkarīgi no Eiropas Savienības (ES) lemtā. Piemēram, 125 miljonu vērtais atbalsts augļu un dārzeņu ražotāju atbalstam visās ES dalībvalstīs. J. Dūklavs skaidroja, ka atbalsts tiks piešķirts ne tikai eksportētājiem uz Krieviju, kas izslēgtu lielāko daļu Latvijas dārzeņu audzētājus, bet gan visiem uzņēmējiem par nenovāktu vai laikā nenovāktu ražu. Par to, kā šis atbalsts sadalīsies un kādas būs summas, tiks spriests 5. septembrī ES Lauksaimniecības un zivaimniecības ministru padomes ārkārtas sēdē. Citi sēdes aktuālie jautājumi būs par iespējām palielināt valsts intervences cenu, kura ir vienota visā ES, swoda naudu atcelšanu par piena kvotu pārsniegšanu, kā arī pieļaujamā tauku procentu īpatsvara palielināšanu piena produktos.
(pievienotas 1.-4.rindkopas)