"Mēs nepieņemam šo acīmredzami prettiesisko risinājumu, kas ir pretrunā Eiropas vērtībām un ko izvēlējās Brisele, lai izslēgtu valsts valdību, kura tai nepiekrīt," Orbāns sacīja Ungārijas sabiedriskajam radio.
"Mēs vērsīsimies Eiropas Savienības Tiesā," paziņoja Ungārijas premjerministrs.
"Tās vairs nav sankcijas, bet gan tirdzniecības politikas pasākums," viņš teica par ES lēmumu.
"Un sankcijām ir nepieciešama vienprātība [ES balsojumā], savukārt tirdzniecības politikas jomā pietiek ar vairākuma lēmumu," viņš teica.
Ungārijas premjerministrs piebilda, ka viņš "meklē arī citus, ne juridiskus" līdzekļus, lai atturētu Briseli, bet atzina, ka pagaidām nesniegs detalizētāku informāciju.
Ungārija, kas ir uzskatāma par Kremļa tuvāko sabiedroto no 27 ES dalībvalstīm, joprojām ir lielā mērā atkarīga no Krievijas energoresursu importa, lai gan pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ES ir centusies pakāpeniski atteikties no Krievijas resursiem.
Iepriekš Ungārija izmantoja savas veto tiesības, lai iegūtu izņēmuma tiesības ES sankcijām Krievijas enerģētikas sektoram.
Pagājušajā mēnesī ES dalībvalstis vienojās, ka līdz 2027. gada beigām pilnībā atteiksies no Krievijas gāzes importa. Diplomāti atklājuši, ka pret to iebilda tikai Ungārija un Slovākija.
Orbāns arī pieļāva, ka atbrīvojumu no ASV sankcijām par Krievijas naftas un gāzes pirkšanu, Ungārija varētu saņemt uz vairāk nekā gadu.
Oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps noteica sankcijas pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina atteikšanos izbeigt karu Ukrainā.
ASV amatpersonas, piemēram, valsts sekretārs Marko Rubio, paziņoja, ka Budapešta uz gadu ir atbrīvota no sankciju piemērošanas.
Taču Orbāns uzstāja, ka tāds atbrīvojums Budapeštai būs spēkā, "kamēr vien Donalds Tramps būs ASV prezidents un Ungārijā būs nacionāla valdība".
"Šī ir personiska vienošanās starp diviem līderiem. Birokrāti raksta, ko viņi raksta, bet tam nav nekādas nozīmes," viņš teica.
Orbānam ir bijušas biežas nesaskaņas ar Briseli.
Centrāleiropas valsts ir atteikusies sūtīt Ukrainai militāro palīdzību un iebilst pret Kijivas pieteikumu dalībai ES, apgalvojot, ka tas iesaistīs Ungāriju karā.