Viņš norādīja, ka šajās skolās mācības notiks pēc Krievijas standartiem."Mēs gribētu, lai tas notiktu drīzāk, taču ne viss ir atkarīgs no Ārlietu ministrijas," sacīja Lavrovs.
Komentējot šos Lavrova izteikumus, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) norāda, ka šāda iecere nav atbalstāma, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums. "Es neredzu nepieciešamību un esmu pret to, lai Latvijā tiktu atvērtas skolas, kas darbotos saskaņā ar Krievijas izglītības programmām", uzsver ministrs.
Arī mikroblogošanas vietnē Twitter ministrs pauž, ka šādu skolu atvēršana nav un nebūs pieņemama.
Ministrs arī norāda, ka šādu skolu izveidošana nav iespējama, jo Latvijas teritorijā izvietotajām izglītības iestādēm ir jāievēro Latvijas normatīvie akti. Pastāv gan arī iespēja šādu ideju ieviest ar starpvaldību līgumiem, kas ir noslēgti, piemēram, ar Latvijas Starptautisko skolu, taču šajā gadījumā tas neizskatoties lietderīgi.
Latvija jau patlaban finansē 99 skolas, kurās mācības notiek septiņās Latvijas mazākumtautības skolās, un šīs skolas strādā pēc vienotas programmas, veicinot uz eiropeiskām vērtībām un Latvijas identitāti balstītas sabiedrības integrāciju. Šajā kontekstā skolu, kuru darbība balstītos uz principiāli atšķirīgiem standartiem, atvēršanas lietderība ir apšaubāma, uzsver Rinkēvičs.
"Es neredzu nepieciešamību un esmu pret to, lai Latvijā tiktu atvērtas skolas, kas darbotos saskaņā ar Krievijas vai kādas citas ārpus ES esošas izglītības programmām," piebilst ministrs.
Līdzīgu attieksmi pret Maskavas ieceri paudušas arī Lietuva un Igaunija.
Kā norādījusi Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrija, valstī jau šobrīd darbojas attīstīts mazākumtautību skolu tīkls, kas nodrošina mazākumtautību skolēniem labas iespējas mācīties dzimtajā valodā. Lietuvā darbojas 65 pašvaldību vispārizglītojošās skolas - gan jauktās, gan tikai ar krievu mācību valodu. Šajās skolās 14 800 bērni gūst izglītību krievu valodā pēc Lietuvas izglītības programmām.
Ārvalstu un starptautisko organizāciju izglītības programmas Lietuvā var tikt atļautas vienīgi tādā gadījumā, ja tās nav pretrunā ne ar Lietuvas Republikas izglītības likumā noteiktajiem izglītības mērķiem un principiem, ne ar likumu par Nacionālās drošības pamatiem, ne ar citiem tiesību aktiem.
Tas nozīmē, ka šādu programmu izmantošanai nepieciešama Lietuvas valdības piekrišana un izglītības ministra atļauja.
Arī Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve uzsvērusi, ka Igaunijas skolu tīkls darbojas normāli un labā līmenī, un tas sakāms arī par krievvalodīgajām skolām.
Pēc viņas sacītā, citu valstu skolu dibināšana Igaunijā iespējama tikai Igaunijas likumdošanas un starptautisko līgumu gaitā.
Vienlaikus ministrijas pārstāve norādījusi, ka Krievija pagaidām nav izteikusi Igaunijai attiecīgus priekšlikumus, tāpēc viņa šobrīd nevar sniegt konkrētākus komentārus par šo Maskavas ieceri.
Pievienots Lietuvas un Igaunijas izglītības ministriju viedoklis.