Kļaviņš paskaidroja, ka nekandidēs Saeimas vēlēšanās, tāpēc lūdza nesaistīt ierosinājumu ar tām. "Jāņi ir vasaras saulgriežu modificētā versija. Saulgrieži, kurus daudzi svin, ir saistīti ar dabas ritmu, kad ir visgarākā diena un visīsākā nakts – tajā vienīgajā arī uzzied papardes zieds."
Daži priekšlikumi tika atsaukti. Tā rīkojās neatkarīgie deputāti Artuss Kaimiņš un Ilmārs Latkovskis, kuri, apzinoties priekšvēlēšanu gaisotnes iespaidu, nolēma no savām iniciatīvām atteikties. Kaimiņš bija ierosinājis izslēgt no svētku dienu saraksta 1. maiju – Darba svētkus, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu. Viņš piedāvāja šo datumu noteikt par atzīmējamo dienu. Latkovskis aicināja izslēgt 4. maiju – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu – un tā vietā par svētku dienu noteikt 21. augustu – Latvijas valsts atjaunošanas dienu. Latkovskis atzina, ka viņa priekšlikumi ir bijuši provokatīvi.
Likumu Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām Saeima atvēra 15. martā. Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK bija iesniegusi projektu, kas paredzēja 16. martu noteikt par Latviešu nacionālo karavīru atceres dienu, Saeima to noraidīja. Taču atbalstu guva citu grozījumu nodošana komisijām. Pēc Vienotības iniciatīvas vairāku frakciju deputāti aicināja paredzēt, ka 11. novembris – Lāčplēša diena – ir nevis atceres, bet svētku diena. Iepriekš Saeima jau bija konceptuāli pieņēmusi vēl vienus grozījumus šajā likumā. Tajos par svētku dienu ir noteikts 7. janvāris – pareizticīgo Ziemassvētki. Lai izvairītos no projekta turpmākās apspriešanas vēlēšanu gaisotnē, priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts līdz 5. oktobrim.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 17. maija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!