Par iespēju tos veikt cīnās divi pretendenti: akciju sabiedrība A.C.B. un pilnsabiedrība Inčukalns Eko. Jāatzīmē, ka A.C.B. gadījumā galvenais darbu veicējs būtu vācu uzņēmums MUEG, kas pirmajā kārtā attīrīja dīķus kā Skonto būves apakšuzņēmums. Savukārt Inčukalns Eko speciāli šim gadījumam apvienojis uzņēmumus BAO un Eko osta. Iepriekš darbi noslēdzās pie sasistas siles, un gudrons, lai gan mazākos kvantumos, tomēr joprojām ir savā vietā, taču nu gan VVD, gan abi uzņēmumi sola indīgo vielu izsmelt pavisam.
Krietns skaits ekspertu jau iepriekš ir brīdinājuši, ka vissliktākais variants būtu, ja piesārņojums netiktu likvidēts pavisam, bet, piemēram, pārcelts citviet un noglabāts depozītā. "Sanācijas darbu iepirkuma tehniskajā specifikācijā ir paredzēta piesārņojuma avota likvidācija. Tas nozīmē, ka sanācijas veicējam līguma ietvaros būs jāveic gan piesārņojuma avota ekskavēšana un nogādāšana utilizācijas vietā, gan gudrona gala utilizācija. Atbilstoši sanācijas uzdevumam piesārņojuma pārvietošana citā vietā tā deponēšanai vai ilgstošai uzglabāšanai netiek pieļauta," norāda VVD ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne.
Pēc sarunas ar abu uzņēmumu pārstāvjiem top skaidrs, ka darbības plāns tiem ir ja ne identisks, tad ļoti līdzi gan, iespējams, atšķirtos vien pāris tehnoloģisku nianšu. Abi pretendenti grasās gudronu termiski utilizēt, sadedzinot to Brocēnos esošajā cementa rūpnīcā Cemex. Taču, kā Dienai norāda BAO valdes priekšsēdētājs Māris Kalniņš, vajadzības gadījumā dedzināšana var notikt arī ārpus valsts robežām. Proti, "utilizācija ārzemēs paredzēta kā alternatīvs risinājums risku mazināšanai, ja iestāsies apstākļi, kad utilizācija Latvijā apdraudēs projekta realizācijas termiņus". Inčukalna Eko pārstāvji kā iespējamo utilizācijas vietu min Vāciju, savukārt MUEG piesārņotās smiltis piedāvā ar kuģiem vest uz Nīderlandi.
Turklāt risku nav mazums, norāda MUEG vadītājs Ulfs Leistikovs. Piemēram, reālie gudrona apjomi var nesakrist ar prognozētajiem, nepatīkamus pārsteigumus var radīt arī gudrona ķīmiskais sastāvs, ko pilnīgi izanalizēt nav iespējams, – tas nav viendabīgs un var krasi atšķirties pat viena kvadrātmetra ietvaros.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 4. augusta, numurā!