Turbīnu remonti tiek veikti atbilstoši nostrādāto stundu skaitam un prioritāšu secībā. Vidēji turbīnas jāremontē vienu reizi divos līdz trīs gados.
Kamēr kuģi tiek remontēti Aizsardzības ministrija joprojām meklē pircējus diviem šiem peldlīdzekļiem. Interese par tiem ir bijusi, taču šobrīd kuģus neizdodas pārdot. Kuģu pārdošanas galvenais iemesls ir tas, ka valstij nav papildu līdzekļu to uzturēšanai, tomēr, neskatoties uz to, peldlīdzekļus ik pa laikam izmanto dažādos Jūras spēku flotiles uzdevumos. Tas tiek darīts tāpēc, lai kuģi neierūsētu un būtu darba kārtībā.
Ņemot vērā grūtības ar pircēja atrašanu, AM kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par peldlīdzekļu nākotni vēl lems.
Jau ziņots, ka Latvija ar Nīderlandi bija noslēgusi līgumu par piecu 1984.gadā būvētu mīnu meklēšanas kuģu iegādi, tomēr vēlāk secināja, ka var atļauties maksāt un uzturēt vien trīs no tiem. Līdz ar to tika nolemts pārdot divus no minētajiem kuģiem.
Līgums par kuģu iegādi ticis noslēgts ar AM un Nīderlandes Finanšu ministriju 2005.gadā, un kopējā darījuma summa bija 57 miljoni eiro (40miljoni latu), kas iekļauj arī kuģu sagatavošanu izmantošanai pēc to vairāku gadu konservācijas un komandu apmācības.
Tagad aktīvi izmantoto kuģu uzturēšana gadā izmaksā aptuveni pusmiljonu latu.
Kuģi izcēlušies arī ar skandāliem. Tā divas dienesta pārbaudes saistībā ar šo iepirkumu notika Aizsardzības ministrijā, tādēļ pēc to pabeigšanas toreizējais aizsardzības ministrs Imants Lieģis rosināja no amata atbrīvot Jūras spēku komandieri Aleksandru Pavloviču. Par to gan valdībā izcēlās asas diskusijas, tomēr no amata viņš tika atbrīvots.