Ministrijai arī jādomā par tālāko rīcību saistībā ar zinātnisko institūtu izvērtējumu. IZM jāizlemj, ko darīt ar institūtiem, kas saņēmuši vērtējumu, kas zemāks par "3" un kā attīstīt tos centrus, kas saņēmuši augstāku vērtējumu.
Valdības sēdē iebildumus par vērtējuma neizskaidrošanu pauda pašu institūtu pārstāvji, tādēļ valdība uzdeva IZM iepazīstināt institūtus ar izvērtējumu. Savukārt labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) bilda, ka institūtu attaisnojumi atgādina viņas 10 gadus vecā dēla taisnošanos par sliktu vērtējumu.
Jau ziņots, ka IZM sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu veica 150 Latvijas zinātnisko institūtu novērtējumu. Tajā 22 centri saņēmuši vērtējumu "1", kas nozīmē, ka tie ir vāji vietējie spēlētāji un to finansēšana no valsts budžeta nav lietderīga. Starp institūtiem un augstskolu struktūrvienībām, kuras eksperti iesaka slēgt, ir arī Latvijas lielo universitāšu institūti.
Kā spēcīgi starptautiskie spēlētāji vērtējumu "4" un "5" saņēmuši 15 zinātniskie institūti. Kā spēcīgi vietējie spēlētāji vērtējumu "3" saņēmuši 33 zinātniskie institūti, bet apmierinošu vērtējumu "2" - 77 institūti. 10 izvērtējuma vienībām eksperti vērtējumu nesniedza, jo secināts, ka šīs institūcijas neveic pētniecisko darbību.
Secināts arī, ka matemātikas un fizikas nozares Latvijā ir salīdzinoši spēcīgas, lai arī pētījumu kvalitāte institūcijās būtiski atšķiras. Savukārt inženierzinātnes ir vērtētas kā pārāk fragmentētas un to darbība lielā mērā neatbilst starptautiskam līmenim. Dabaszinātņu nozares institūcijas galvenokārt ir Latvijas līmeņa spēlētājas, tomēr šajā nozarē ir dažas augsti vērtējamas institūcijas, kas var darboties starptautiskajam līmenim atbilstošā kvalitātē. Turpretī humanitārās zinātnes ir vērtētas kā ļoti fragmentētas - ar atrunu, ka tas gan raksturīgs daudzām valstīm - un nozares pētījumi galvenokārt fokusēti uz Latvijai aktuāliem jautājumiem. Vismazāk attīstītas Latvijā ir sociālās zinātnes, ko eskperti skaidro ar šīs jomas veidošanos pēdējo 20 gadu laikā.
Lielākā Latvijas zinātnes problēma ekspertu vērtējumā ir akūts finanšu līdzekļu trūkums. Izvērtējuma autori norāda, ka, neveicot būtiskas investīcijas pētniecībā un augstākajā izglītībā, nebūs iespējams veidot un uzturēt mūsdienīgu ekonomiku. Savukārt cilvēkkapitāla trūkums ne vien kavē jaunu zināšanu veidošanos Latvijā, bet arī neļauj efektīvi apgūt un izmantot citviet pasaulē rādītās.
Latvijā starptautisks zinātnes novērtējums tiek veikts otro reizi kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Iepriekšējais izvērtējums tika veikts 1992.gadā. Nākamā zinātnes starptautiskā izvērtēšana plānota 2019.gadā.