Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, Saskaņu atbalstītu 18,7% respondentu, ZZS - 11,9%, Vienotību - 10,2%, bet nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) - 7,8% aptaujāto. Arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA) pārvarētu 5% slieksni, kas nepieciešams iekļūšanai Saeimā, - par šo politisko spēku bija gatavi balsot 5,1% aptaujāto.
Pārējās partijas 5% barjeru martā nepārvarētu. Par partiju No sirds Latvijai! (NSL) martā bija gatavi balsot 3,8% respondentu, par Latvijas attīstībai - 0,3%, par Jauno konservatīvo partiju - 0,4%, par Vienoti Latvijai - 0,5%, bet parLatvijas Krievu savienību - 0,6%.
Vēl 14,1% respondentu norādījuši, ka vēlēšanās nepiedalītos, bet 26,4% vēl nezina vai nav izlēmuši, par ko balsotu.
Līdzīgi reitingi poliskajiem spēkiem bija arī februārī. Toreiz atbalstu Saskaņai pauda 18,1% respondentu, ZZS - 12,7%, Vienotībai - 9,8%, NA - 7,7%, LRA - 3,6%, bet NSL - 3,4%. Arī vairākos iepriekšējos mēnešos partiju reitingi būtiski nemainījās.
"Pēdējos mēnešos situācija stabilizējusies vai pat iesaldējusies un partiju popularitātes izmaiņas galvenokārt svārstās statistiskās standartkļūdas robežās," norāda Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis.
Sociologs šādu politisko spēku reitingu stabilizēšanos skaidroja ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, to ietekmējot starptautiskā ģeopolitiskā situācija, cilvēki kļūst atturīgāki, līdz ar to attieksmes maiņas nav straujas. Tāpat tas varētu būt saistīts ar "vairākus mēnešus potēto" par Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, kas ir būtisks mūsu valsts reputācijas jautājums, klāstīja Freimanis.