Valdība otrdien paredzētās izmaiņas atbalstīja konceptuāli.
Veselības ministrs norādīja, ka ar jauno regulējumu paredzēts paplašināt drošajā un daļēji drošajā līmenī sniegto pakalpojumu skaitu, proti, tos varēs saņemt tikai personas ar Covid-19 sertifikātiem vai citos gadījumos - arī personas ar negatīviem Covid-19 testu rezultātiem.
Pārveidoto noteikumu mērķis būs samazināt inficēšanās un Covid-19 pacientu skaita slimnīcās pieauguma tendenci, pirms ir notikusi slimnīcu pārslodze.
Vienlaikus Pavļuts minēja, ka pēc iespējas ir jāsaglabā ekonomiskā un sociālā aktivitāte.
Veselības ministrs pauda, ka, ja regulējumu 28.septembrī apstiprinātu Ministru kabinetā, jaunās prasības varētu stāties spēkā 11.oktobrī.
Pavļuts atzīmēja, ka no jomām, kur ir visplašākā kontaktēšanās, regulējums par darbību tikai drošā vai daļēji drošā vidē jau noteikts izglītībā, sporta un amatieru aktivitātēs, kā arī pakalpojumu saņemšanai iekštelpās, tostarp ēdināšanā, kultūrā un izklaidē, savukārt sabiedriskajā transportā regulējums ir pielāgots, bet ir nepieciešams stiprināt esošo noteikumu ievērošanu un mazināt sabiedriskā transporta noslodzi.
Jomas, uz kuru jaunais regulējums varētu attiekties, ir privātā pulcēšanās, kur, VM ieskatā, būtu jāsamazina pieļaujamo personu skaits līdz pavasara līmenim, savukārt darba vietās ikdienas darbs jānodrošina daļēji drošajā vai drošajā vidē, vienlaikus paredzot darba devējiem tiesības noteikt epidemioloģiskās drošības prasības savā uzņēmumā. Tāpat daļēji drošo vai drošo vidi, VM skatījumā, būtu nepieciešams ieviest arī kultūras vietu darbībā iekštelpās, piemēram, muzejos un bibliotēkās, kā arī izmitināšanas pakalpojumos.
Attiecībā uz tirdzniecību iekštelpās VM savu plānu strukturizējusi vairākās daļās, paredzot, ka tirdzniecības centri, kuru platība ir lielāka par 1500 kvadrātmetriem, varētu strādāt daļēji drošajā režīmā, pirmās nepieciešamības preču veikali un mazie veikali - nedrošajā vidē, reizē nosakot veikaliem iespēju pašiem izvēlēties strādāt tikai drošajā režīmā.
Konkrēts lēmums par turpmākām epidemioloģiskām prasībām tirdzniecības vietā gan varētu tikt pieņemts šajā nedēļā, un to varētu izskatīt nākamās nedēļas valdības sēdē, kad jauno regulējumu paredzēts apstiprināt Ministru kabinetā.
Tāpat ar jauno regulējumu paredzēts unificēt epidemioloģiskās drošības pamata prasības darba vietām un pakalpojumu sniedzējiem.
Komentējot VM sagatavoto scenāriju un paužot starpdisciplinārās ekspertu grupas viedokli, Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis norādīja, ka, lai gan ekspertu grupai atvēlēts laiks, lai iepazītos ar priekšlikumiem, šāds scenārijs varētu nebūt pietiekami efektīvs, lai apturētu saslimstības pieaugumu.
Viņš pauda, ka būtu nepieciešams pieņemt lēmumu darba devējam noteikt tiesības pieprasīt darbiniekam pienākumu vakcinēties, tāpat norādot, ka darba ņēmēju testēšana sniedz maldīgu ilūziju par drošību, bet nesniedz sabiedrībai drošību pret ilgāka laika termiņu un nav plaši īstenojama pie pašreizējās Latvijas testēšanas kapacitātes.
Vienlaikus Vesperis skaidroja, ka būtu neloģiski pašlaik noteikt stingrākus ierobežojumus, ja jau pašlaik noteiktās prasības netiek pilnvērtīgi ievērotas un kontrolētas, tāpat drīzāk apsverama būtu iespēja paplašināt pasākumus drošajā, nevis daļēji drošajā zonā, kā arī jānosaka un jākontrolē īpaši nosacījumi ienākošajam tūrismam.
Vesperis arī uzsvēra, ka būtu jānosaka prasība visiem, kuriem tas ir iespējams, strādāt attālināti, jāierobežo apmeklējumi slimnīcās vai sociālās aprūpes centros, jāsamazina noslodze sabiedriskajā transportā, palielinot reisu skaitu. Reizē, ekspertu ieskatā, pulcēšanās ierobežojumi mājsaimniecībām būtu jānosaka rekomendācijas veidā, jāliek akcents uz personu vecumā virs 60 gadiem vakcināciju, kā arī jādod iespēja saņemt trešo vakcīnu visiem medicīnas nozares darbiniekiem un personām virs 60 gadiem, kuri potes pret Covid-19 saņēmuši pirms septiņiem vai astoņiem mēnešiem.
Tāpat sēdes laikā no Ekonomikas ministrijas (EM) puses izskanēja priekšlikums atļaut pakalpojumus saņemt arī bērniem zem 12 gadu vecuma, kuriem pašiem vēl nav iespējas saņemt vakcīnu, bet viņu vecāki ir vakcinēti. Tomēr Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs sēdes laikā atzīmēja, ka nav pierādījumu par to, ka bērni Covid-19 pārnēsātu mazāk, īpaši izmantojot pakalpojumus vai veicot nodarbes, kas pieprasa lielu kustēšanos, dziedāšanu vai runāšanu.
Atbildot uz jautājumu, vai slimnīcu pārslodzes gadījumā valdība varētu lemt par stingrāku ierobežojumu noteikšanu, Pavļuts šodien žurnālistiem norādīja, ka, ja tuvotos slimnīcu pārslodze, tad varētu spert nākamos soļus, par kuriem lēmumi nav pieņemti un par kuriem jāturpina diskutēt.
Politiķis skaidroja, ka šādā gadījumā vēl plašāk varētu izmantot nosacījumu par "zaļo zonu" izmantošanu, kur var uzturēties tikai vakcinētie un pārslimojušie. Tāpat varētu tikt noteikti papildu drošības pasākumi "sarkanajā režīmā", piemēram, varētu diskutēt par atļautā maksimālā cilvēku skaita samazināšanu tirdzniecības telpās, norādīja ministrs.
Politiķis reizē uzsvēra, ka pašreizējā pieeja balstās vakcinācijas veicināšanā, Covid-19 sertifikātu sistēmas izmantošanā, mācību skolās saglabāšanā klātienē, cik ilgi iespējams, kā arī ekonomikas un sociālo kontaktu neierobežošanā.