Jaunizveidotās RS padomes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs Dienai iepriekš uzsvēra, ka reputāciju svarīgi atjaunot gan kreditoru, gan pasažieru acīs. Sabiedriskais transports galvaspilsētā aizvien kursē, tomēr uzņēmuma vārda atjaunošanai iedzīvotāju acīs var traucēt arī dažādas tehniskas ķibeles, kuras atstāj iespaidu uz pasažieru pārvietošanos.
Diena novērojusi, ka atsevišķos RS transportlīdzekļos ekrāni, kuros jārāda nākamo pieturvietu nosaukumi, reizēm nedarbojas, kā vajadzētu. Piemēram, samērā bieži ir gadījumi, kad ekrāns ir ieslēgts, tomēr pieturvietu nosaukumi tajā neparādās. Vēl citos transportlīdzekļos Diena ir pamanījusi, ka pieturvietu nosaukumi tiek rādīti, tomēr pieturās tie nenomainās. Tāpat bijušas situācijas, kad ekrānā pieturvietu nosaukumi mainās maršrutam pretējā virzienā.
RS sabiedrisko attiecību pārstāve Baiba Bartaševiča Dienai gan apgalvo, ka šādi gadījumi ir tikai atsevišķi izņēmumi. Pieturvietu informācijas attēlošanas problēmām varot būt dažādi cēloņi, kas, pēc Bartaševičas teiktā, tiek individuāli apsekoti, analizēti un novērsti. "Ņemot vērā apjomīgo RS maršrutu un sabiedrisko transportlīdzekļu skaitu, kā arī projekta sarežģīto struktūru, veicot kopēju inteliģento transportlīdzekļa sistēmas integrāciju ar centrālo pārvaldības sistēmu un transporta tehniskajām ierīcēm, reizēm sistēmas darbībā atsevišķos maršrutos atsevišķos transporta līdzekļos var rasties nekorekta informācijas attēlošana," saka Bartaševiča un piebilst, ka esot iespējami arī dabiski ekspluatācijas vai vandālisma rezultātā radušies tehniski lūzumi.
Par ekrānu darbību atbild RS meitasuzņēmums Rīgas acs, tomēr arī šī uzņēmuma rakstiskajā atbildē Dienai problēmas lielākoties tika skaidrotas ar integrētās kustības kontroles, drošības un pasažieru informēšanas sistēmas sarežģīto struktūru. Šīs sistēmas ieviešana tika sākta 2016. gada beigās, un tās kopējās izmaksas bija 15,8 miljoni eiro. Ekrāni ir tikai viena no sistēmas sastāvdaļām.
Gadījumā, ja problēmas ar pieturvietu attēlošanu tiek konstatētas, transportlīdzeklim atrodoties maršrutā, tās tiekot novērstas pie pirmās transportlīdzekļa pieejamības, kas parasti ir tās pašas dienas laikā, līdzko transportlīdzeklis beidz maiņu. "Pamatojoties uz saņemto pieteikumu skaitu, kas pakāpeniski samazinās, kā arī uz plānveida profilaktisko pasākumu veikšanu, secinām, ka pieturvietu informācijas attēlošanas problēma skar procentuāli nelielu skaitu transportlīdzekļu," saka Bartaševiča.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 25. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!