Piemēram, varētu atjaunot 9. klases angļu valodas grāmatas, bet - ja vajag arī matemātikas grāmatas vai vēl citas, naudas nepietiek," intervijā Latvijas radio atzina Pašvaldību savienības pārstāve Olga Kokāne.Katra pašvaldība aprēķinus veikusi pa savam, daļa iekļāvusi mācību grāmatas un darba burtnīcas, citas nē, jo uzskata, ka Izglītības ministrijas izstrādātais saraksts nav pilnīgs.Valsts jau šogad 10 līdz 20 skolās plāno uz pārbaudes laiku ieviest tā saukto vaučeru sistēmu. Tās pamatā ir aprēķini, ka viens skolēns gadā izmaksā 1500 līdz 2200 latu. Šī nauda, ko uz pusēm maksā valsts un pašvaldība, nonāktu skolā, kas pati varētu lemt par tās izlietojumu. Skolās, kur ir mazāk par 100 skolēnu, būtu citi nosacījumi. Pašvaldību savienība rēķina, ka kopējās izglītības izmaksas vienā gadā ir teju 600 miljoni latu. Ieviešot vaučerus, daļa mazo skolu var arī nespēt nodrošināt visu prasīto. Ministrija savus aprēķinus par to, vai un cik skolas izmaiņas nepārdzīvos, sola martā. Bet, risinot jautājumu par mācību grāmatu izmaksām, 2014. gadā par grāmatām valsts maksātu nevis septiņus, bet gan 14 latus, ziņo Latvijas radio.
Pašvaldības: Vaučeru sistēma skolās vēl ir pārāk neskaidra
Valsts jau šogad 10 līdz 20 skolās plāno uz pārbaudes laiku ieviest tā
saukto vaučeru sistēmu. Tās pamatā ir aprēķini, ka viens skolēns gadā
izmaksā 1500 līdz 2200 latu. Pašvaldībām gan esot daudz neskaidrību par vaučeru sistēmu, ziņo Latvijas radio. "Ministrija pašlaik uzsver, ka grāmatas iegādās no valsts puses, tā tas nenotiek, un pašvaldības redz, ka par sešiem latiem uz vienu skolēnu pat atjaunot grāmatu fondu nevar.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.