Vienots redzējums
Ideja par vienotu patoloģiju laboratoriju Latvijā bija jau veselības ministra Gunta Belēviča laikā. 2015. gadā izskanēja, ka zāļu un medicīnas ierīču ražošanas kompānija Roche ir gatava iesaistīties laboratorijas veidošanā un piedāvā sešu miljonu eiro lielu dāvinājumu, tādējādi nodrošinot modernākās tehnoloģijas. Toreiz gan ministrija uzskatīja, ka dāvinājumu iespējams pieņemt, tikai izveidojot jaunu laboratoriju, bet pret to citi no nozares iebilda. Kā tajā laikā sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Patoloģijas centra galvenais ārsts un Starptautiskās patologu akadēmijas Baltijas Patologu biedrības prezidents Sergejs Isajevs, labākais risinājums būtu attīstīt jau esošās patoloģijas laboratorijas.
Mainoties ministriem, mainīta arī pieeja – šobrīd iecerēts valsts mēroga centru veidot uz RAKUS Patoloģijas centra bāzes, kur jau šobrīd izmeklē materiālus no visas Latvijas, deleģējot centra izveides funkciju Austrumu slimnīcai. Lēmums pieņemts pērn jūlijā. Kā Dienai stāsta veselības ministre Anda Čakša, nav šaubu, ka jāveido vienota patoloģijas laboratorija un pret to neiebilst arī nozare. Patologu Latvijā ir maz, un esošajam cilvēku skaitam Latvijā pietiek ar vienu centru un atbalsta punktiem reģionos. Iecerēts, ka tur kopā varētu darboties abas universitātes, slimnīca un industrija, notiekot gan pētniecībai un zinātnei, gan rezidentu un studentu apmācībai, paralēli izmeklējumu veikšanai.
Šķērslis finansējums
Kompānija Roche joprojām ir gatava izskatīt iespēju projektā piedalīties, Dienai apliecina tās pārstāvis Sandris Sabajevs. Tas, pēc viņa teiktā, ir vienīgais Veselības ministrijas projekts, kas, izmantojot ārvalstu investīcijas, nodrošinātu strukturālu reformu nozarē.
Lai gan kompānijas iniciatīva līdz šim bijis labs grūdiens, tas vienlaikus situāciju sarežģījis. No vienas puses, ir Roche piedāvājums, bet, no otras, – nav līdz galam skaidrs, kas Latvijai nepieciešams, lai centru attīstītu, atzīmē Čakša. Esošais tehnoloģiskais parks ir novecojis, bet vēl nav pilnīgas skaidrības, kas būtu vajadzīgs. Tāpat tiek pieļauts, ka centra izveide ļautu attīstīt arī tādas izmeklēšanas metodes, kādu pašlaik nav pakalpojumu klāstā. Šobrīd ministrija kopā ar citām iesaistītajām pusēm soli pa solim izstrādā plānu, kā centru izveidot. Tajā pašā laikā skaidrs ir tas, ka tam trūkst naudas. Ieviešot jaunas tehnoloģijas un metodes, tās vajag arī atbilstoši apmaksāt, kam ik gadu vajadzētu aptuveni 1,7 miljonus eiro no veselības aprūpes budžeta, bet tādu līdzekļu šobrīd nav. Ja nauda būtu, centrs taptu ātrāk, atzīst ministre.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 21.februāra, numurā!
Medicinskijs
Latvietis