Patvēruma meklētājiem būs tiesības sākt strādāt pēc trīs mēnešiem kopš patvēruma pieteikuma iesniegšanas. Savukārt līdzšinējais regulējums noteica, ka strādāt var sākt pēc sešiem mēnešiem kopš pieteikuma iesnieguma.
Pieņemto grozījumu mērķis bija atbalstīt Baltkrievijas opozicionārus, kuri Latvijā meklē patvērumu no Aleksandra Lukašenko režīma represijām.
Šos grozījumus rosināja deputāti Andrejs Judins (JV), Anda Čakša (JV), Ojārs Ēriks Kalniņš (JV), Mārtiņš Šteins (AP), Inese Voika (AP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Ieva Krapāne (KPV LV), Māris Možvillo (KPV LV), Aivars Geidāns un Inese Lībiņa-Egnere (JV).
Tāpat likumā noteikts, ka, ja lēmums par ārzemnieka ieceļošanas Latvijā aizliegumu pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, tad pieteicēja pārstāvim izpaužamo valsts noslēpumu saturošas informācijas apjomu nosaka valsts drošības iestāde.
Kā informēja Saeimas Preses dienestā, pieņemtās izmaiņas arī nosaka, ka iekšlietu ministra lēmuma pārsūdzību turpmāk īstenos nevis Ģenerālprokuratūra, bet tiesa. Lēmumā par ārzemnieka iekļaušanu attiecīgo personu sarakstā būs jānorāda pamatojums, ciktāl šāda pamatojuma norādīšana ir samērīga.
Tāpat akreditētai izglītības iestādei noteikts pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā, rakstveidā informēt Valsts robežsardzi, ja ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar mācībām vai studijām, ir pārtraucis mācības vai izslēgts no studējošo saraksta. Tāpat robežsardze būs jāinformē gadījumā, ja ārzemnieks 14 dienas nepārtraukti bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies mācību vai studiju procesā un nav sasniedzams.