Lielākā daļa no 10 000 nozares arodbiedrības aptaujātajiem pedagogiem norāda, ka pašreiz strādā nevis 30, bet 49 stundas nedēļā, proti, ''bilance'' izskatās šādi: 25 kontaktstundas, 13 – papildu pienākumi (gatavošanās stundām, darbu labošana, sadarbība ar kolēģiem u. c.), vēl 11 stundu tiek tērēts Covid-19 radīto apstākļu dēļ.
Neapmaksāti pienākumi
Tikai aptuveni 40% skolotāju atzīst, ka viņiem tiek samaksāts par visiem papildu pienākumiem, taču vēl mazāk ir to, kas uzskata – viņi saņem atbilstošu atalgojumu (10% pirmsskolā, 20% – pārējos posmos) un viņu slodze ir sabalansēta (ap 20%). Visbiežāk kā pilnībā neapmaksāti pienākumi tiek minēti: sadarbība ar vecākiem un citiem kolēģiem kompetencēs balstīta satura īstenošanai, dokumentācija, sanāksmes, metodiskais darbs un tālākizglītība. Šajā grupā ir iekļuvuši arī sporta pasākumu un ekskursiju organizēšana, gatavošanās olimpiādēm, konkursiem un izglītības iestādes un pašvaldības pasākumiem. Vairākums skolotāju (85%) nesajūt rūpes no valsts un pašvaldības (56%), bet 27,6% – no izglītības iestādes vadības puses.
Lai vairotu apmierinātību par savu darbu, skolotāji uzskata, ka jāpanāk konkurētspējīgs atalgojums un visu pienākumu apmaksa, darba slodzes (kontaktstundu) samazināšana, kā arī profesijas prestiža paaugstināšana.
Attiecībā uz jauno darba samaksas modeli, kurā, iespējams, tiks noteikta 40 stundu darba nedēļa, nozarē strādājošo viedoklis ir šāds: tam pilnībā vai drīzāk piekrīt 35%. Tai pašā laikā 36 stundu modeli (arī pirmsskolā) atbalsta 75% respondentu. Pedagogi arī iebilst pret slodzes sadali 80:20 (kontaktstundas pret papildu pienākumiem), rosinot ieviest 60:40. Pēc darba grupas sanāksmes IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone akcentēja, ka šādas izmaiņas prasīs lielus ieguldījumus: ''Indikatīvais aprēķins rāda: 2023. gadā, ņemot vērā likmes vērtības palielinājumu, kur skolotājiem par 40 darba stundām (paredzot ne mazāk kā 20% citu pienākumu apmaksai) nedēļā zemākā likmes summa būtu 1200 eiro, no valsts budžeta prasīs papildu ap 125 miljoniem eiro. Ja skatās arodbiedrības piedāvājumu, kur papildu pienākumiem tiek noteikti 40%, tad uz vispārējo izglītību tie ir 220 miljoni eiro.''
Vakances nesarūk
Lai apspriestu, kā panākt iepriekšminēto ierosinājumu īstenošanu dzīvē, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 26. martā rīkoja konferenci, kurā piedalījās pedagogi un izglītības iestāžu vadītāji, politikas veidotāji un dažādu nozares organizāciju pārstāvji. To, ka situācija ir vairāk nekā nopietna, apliecināja arī skolu direktori. Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns pauda lielu satraukumu par pedagogu trūkumu. Uz lietvedes vakanci (600 eiro bruto alga) saņēmis 20 pieteikumu, bet uz pedagoga (1100 eiro alga) – nevienu. Taču citas skolas direktorei situācija esot vēl skarbāka, jo jūnijā no skolas aizies trīs pedagogi. Tad nu nākas izmantot pazīšanos un visādas citas sviras, lai skola nepaliktu bez skolotāja. Kalvāns jau esot atmetis cerības savas karjeras laikā piedzīvot brīdi, kad uz pedagoga amata vietu varētu būt konkurss.
''Kamēr nepanāksim, ka 12. klases gaišākie absolventi stājas pedagoģijas programmās, tikmēr nekādu uzlabojumu nebūs,'' ir pārliecināts Kalvāns.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) piekrita, ka par kvalitatīvu izglītību ir jāmaksā. IZM no savas puses solās valdībā tuvākajā laikā iesniegt ierosinājumus atbalsta sistēmas skolotāju psihoemocionālās situācijas uzlabošanai, iekļaujot tajā arī vasaras nometņu organizēšanu. Otrais darbs būs pedagogu algu grafikam paredzētais finanšu kāpinājums. Trešais – izlīdzināšanas mehānisms, kas attieksies uz pirmsskolu. Viņa gan akcentēja, ka «nav iespējams divu gadu laikā atrisināt problēmas pirmsskolas posmā, kas sakrājušās kopš 1995. gada''.
Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka būtu ''pārlaimīgs'', ja pedagogu algās būtu ieguldīts tik daudz, cik mediķu algās. Pirmais solis šajā virzienā būs pirmsskolas pedagogu algu palielinājums – vai tas notiks, ir valdības politiska izšķiršanās. Viņš arī piebilda, ka IZM patlaban iet pareizo ceļu, ejot iekšā izglītības ekonomikā.
Aicina sadzirdēt
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aicināja IZM nebāzt galvu smiltīs un atzīt: nozarē ir akūtas vakances, īpaši pirmsskolā. Tomēr mazs cerību stars attiecībā uz pirmsskolu pazibējis – laiks rādīs, cik tas būs noturīgs. Diemžēl viņa nesadzirdēja atbalstu 10 000 pedagogu viedoklim – arī par slodzes sadalījuma principiem ne. Vanaga cer, ka IZM darbinieku resurss netiks tērēts, veicot aprēķinus modelim 80:20 (kontaktstundas pret papildu pienākumiem). Tāpat gribējies dzirdēt, ka tiks paredzēts kāpums ne tikai pedagogu algu grafika izpildei, bet no 7 miljonu eiro programmas kāds eiro tiks arī pedagogu psiholoģiskajam atbalstam. ''Par sadzirdēšanu mēs pārliecināsimies nākamā gada valsts budžeta ietvarā. Gribu teikt – pedagogiem ir noteikts pacietības mērs. Lai nav jāpiespiež sadzirdēt!'' brīdināja Vanaga