Tikmēr 17% uzņēmumu uzskata, ka birojos atgriezīsies tikai neliela daļa darbinieku, bet 18% uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% - šobrīd nav skaidras atbildes.
"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidroja Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.
Latvijā kopumā 2020.gada sākumā biroja telpās darbu veica 61% darbinieku. Martā, sākoties pirmajai ārkārtējai situācijai, liela daļa biroja darbinieku sāka strādāt attālināti, un biroju primāri par savu darba vietu uzskatīja vien 41%. Savukārt otrā ārkārtējā stāvokļa laikā piesardzība iedzīvotāju vidū mazinājās un nedaudz mazāk darbinieku izvēlējās darbu attālināti - biroja telpas izmantoja jau 45% aptaujāto uzņēmumu darbinieku.
"Pandēmijai ir bijusi visaptveroša un neatgriezeniska ietekme uz to, kā mēs izmantosim birojus tuvākā un vidējā termiņā. Lai arī daudziem pārsteidzošs ir atklājums, cik produktīvi varam strādāt no mājām, tomēr attālinātajam darbam ir ierobežojumi - liela daļa dokumentu aprites joprojām ir drukātu papīru formātā, trūkst vispārējas digitālās prasmes un cilvēki gluži vienkārši nav pieraduši pie šādām izmaiņām, lai pilnvērtīgi strādātu attālināti," skaidroja "Latio" nekustamo īpašumu komercobjektu darījumu vadītājs Jāzeps Bikše.
Viņaprāt, informācijas laikmetā zināšanu ekonomikas noteikumi nav mainījušies un uzņēmumu sasniegumi, visticamāk, arī turpmāk būs lielā mērā atkarīgi no darbinieku mijiedarbībām klātienē, spējas sadarboties un kopradīt.
Pētījuma dati liecina, ka pirmās ārkārtējās situācijas laikā uzņēmumos ar ārvalstu kapitālu 73% darbinieku strādāja attālināti, savukārt otrās ārkārtējās situācijas laikā vien tikai 45%. Savukārt uzņēmumos ar vietējo kapitālu darbinieki arī pirmās ārkārtējās laikā izvēlējās darbu attālināti veikt mazāk - 37%, rudenī jau vien tikai trešdaļa.
Jautājot par iemesliem, kādēļ uzņēmumi joprojām saglabā savas biroju telpas, visbiežāk - 71% - kā iemeslu minēja to, ka darba raksturs ir tāds, ka to būtu grūti vai pat neiespējami veikt attālināti. 64% respondentu atzinuši, ka birojs ir vieta, kur tikties ar klientiem un sadarbības partneriem, 56% tā ir vieta, kur ir pieejamas dažādas biroja koplietošanas ierīces. Visretāk - 21% kā biroju telpu uzturēšanas iemeslu minēja darbiniekus un to prasības, piemēram, pašdisciplīnas trūkums strādājot no mājām, darbinieka mājās trūkst vietas darba vietas iekārtošanai.
"Visticamāk, lielākajai daļai biroja darbinieku, kas šobrīd strādā attālināti, galvenais iemesls atgriezties darbā ir tas, ka mājās vienkārši nav piemērotu apstākļu, lai visi ģimenes locekļi vienlaicīgi spētu kvalitatīvi ne tikai veikt savus darba pienākumus, bet arī mācīties. Ja ģimenē abi vecāki ir strādājoši, ir divi bērni, kas mācās attālināti - ir jābūt lielai dzīves telpai, lai katrs spētu norobežoties un šādā režīmā funkcionētu ilgtermiņā," pavēstīja Bikše.
Viņš piebilda, ka pētījumā minētie iemesli nepieciešamībai pēc birojiem ir signāls kopstrādes telpu attīstītājiem. Ja arī būs uzņēmumi, kuri pēc ārkārtas situācijas paliks pie attālinātā režīma, tad pieprasījums pēc koplietošanas telpām, kurās ir pieejama biroja tehnika, piemērota vide darba pienākumu pildīšanai, pieaugs, prognozēja Bikše.
"Piemērošanos jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, izjūtam ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū. Novērojām, ka pērn īpaši auga interese par mājokļiem ar lielāku platību, klienti lūkojās pēc papildus istabām, kur varētu iekārtot atsevišķu vietu darbam vai mācībām," skaidroja Latio mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte.
Pētījumā secināts, ka aptuveni pusei no visiem uzņēmējiem jeb 52% ir biroja telpas platībā līdz 50 kvadrātmetriem, bet aptuveni ceturtajai daļai uzņēmēju jeb 28% biroja telpu platība ir 51-100 kvadrātmetri. Gandrīz piektajai daļai jeb 19% uzņēmēju biroja telpas ir lielākas nekā 100 kvadrātmetri. 60% šādu uzņēmēju, kuriem ir plašas biroja telpas jeb virs 100 kvadrātmetriem, tās nomā, bet 38% aptaujāto tās ir pašu īpašumā. Rīgas birojiem lielākoties ir raksturīga noma, kamēr reģionos - biroju telpas visbiežāk ir uzņēmuma īpašums.
Raksturojot iespējamās biroja telpu platības izmaiņas tuvāko gadu laikā pēc pandēmijas beigām, lielākā daļa uzņēmēju (81%), kuru uzņēmumam ir biroja telpas ar platību virs 100 kvadrātmetriem, norādīja, ka tās nemainīsies, bet 5% uzņēmēju tuvāko gadu laikā plāno palielināt biroja telpu platību.
"Liela daļa uzņēmumu gandrīz jau gadu uztur savas biroja telpas bez pilnas noslodzes. Darbinieki strādā daļēji un pavisam attālināti, tādēļ daudzas telpas ilgtermiņā netiek izmantotas. Tas pierāda, ka Latvijā uzturēt biroju ir salīdzinoši lēti, un uzņēmēji, gaidot krīzes beigas, ir optimistiski noskaņoti. Kāds būs tālākais scenārijs, to rādīs cik ilgā laikā uzņēmēji spēs atkopties no esošās situācijas. Priecē gan fakts, ka lielie uzņēmumi, kuru biroju platība ir virs 100 kvadrātmetriem, apsver iespēju pat palielināt biroju telpu platību," pētījuma datus komentēja Bikše.
Raksturojot biroja platības nomas maksas izmaiņas, salīdzinot ar laiku pirms pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas, vairums uzņēmēju jeb 72% norādīja, ka nomas maksa nav mainījusies, bet 23% uzņēmēju biroja platības nomas maksa ir samazinājusies.
"Tas, ka biroju nomas maksa vairumam uzņēmēju nav būtiski mainījusies, un tas, ka uzņēmumi arī šādos apstākļos nesteidz samazināt savu biroju platību, iespējams, skaidrojams ar to, ka šo nozaru uzņēmēji spējuši piemēroties un pietiekoši veiksmīgi turpināt biznesu arī šādos apstākļos, spējot segt savus maksājumus. Savukārt teju ceturtdaļa uzņēmēju biroju nomas maksas samazinājums apliecina, ka telpu īpašnieki ir gatavi nākt pretim saviem klientiem, lai uzturētu labas attiecības arī nākotnē," skaidroja "Latio" nekustamo īpašumu komercobjektu darījumu vadītāja Iveta Talapova.
Viņa piebilda, ka otrs aspekts, kādēļ uzņēmumi izvēlas uzturēt savus birojus krīzes laikā, ir viņiem nelabvēlīgi nomas līgumi, kurus laužot, uzņēmums var iedzīvoties vēl lielākos zaudējumos.
Aptuveni trešdaļa aptaujāto uzņēmēju jeb 34%, kuru uzņēmumam ir biroja telpas ar platību virs 100 kvadrātmetriem, norādījuši, ka saistībā ar Covid-19 plāno veikt, vai jau ir veikuši izmaiņas biroja telpu iekārtojumā. Gandrīz puse no tiem darbiniekiem ir iekārtojuši pilnībā vai daļēji norobežotus kabinetus (pretstatā atvērtā tipa birojam), bet 46% ir palielinājuši atstarpes starp darba vietām.
Pētījumā arī noskaidrots, ka aptuveni 69% uzņēmumu, kas strādā attālināti, saviem darbiniekiem neapmaksā darba vietas iekārtošanu mājās. Ar to palīdz vien 20% uzņēmēju (10% iekārto darba vietu visiem darbiniekiem, 10% - daļai). Visbiežāk mājas biroja iekārtošanu atbalsta lielie uzņēmumi, kuros darbinieku skaits pārsniedz 100, un vidēji viena šāda darba vieta izmaksā ap 893 eiro.
Nekustamo īpašumu uzņēmums Latio un pētījumu centrs SKDS pagājušā gada nogalē veica pētījumu "Uzņēmuma biroja darba un telpas Covid-19 laikā", kura laikā tika aptaujāti 750 dažāda lieluma Latvijas uzņēmumi, kas pārstāv ražošanas, būvniecības, tirdzniecības un pakalpojumu nozari, galvenokārt ar vietējo kapitālu. Puse no tiem bija bāzēti Rīgā.