Piektdien, 2. jūnijā, visā pasaulē atzīmē Starptautisko Drošas dzelzceļa šķērsošanas dienu, tās ietvaros VAS Latvijas dzelzceļš sāk sociālu kampaņu par drošu dzelzceļa šķērsošanu Atmet telefonu un dzīvo!, aicinot dzelzceļa tuvumā nelietot mobilās ierīces un būt uzmanīgiem.
Sociālās kampaņas atklāšanas ietvaros Austers prezentēja, viņaprāt, vizuāli skaistus, bet saturiski briesmīgus grafikus.
Pētījumā atklāts, ka, pēc aptaujāto domām, riskanti ir šķērsot dzelzceļu un vienlaikus izmantot telefonu saziņai vai izklaidei (93% aptaujāto), klausīties austiņās mūziku (92%), runāt pa telefonu (86%). Tāpat iedzīvotāju vērtējumā bīstami ir uz dzelzceļa sliedēm vai to tuvumā fotogrāfēt vai filmēt sevi un citus, apkārtni (76%). Cilvēki bieži novērojuši, ka citi šādi rīkojas, kamēr paši riskanti rīkojušies teju divreiz retāk. Gandrīz 40% aptaujāto ir gadījies nokļūt riskantā situācijā, lietojot mobilās ierīces un tādējādi savlaicīgi nepamanot apdraudējumu, piemēram, šķērsli un citus satiksmes dalībniekus.
“No vienas puses, izklausās ļoti radikāli, ka jāatmet tas telefons. Kā tu viņu vari atmest, ja viņš ir tāds kā tuvs draugs, kolēģis, es pat teiktu, ka radinieks? Ja kādreiz teica, ka jaunās tehnoloģijas ienāk mūsu dzīvē, tad šobrīd mēs tā vairs nevaram teikt. Tās jau ir ienākušas, ar tām kaut kas ir jādara,” stāstīja biedrības Esi brīvs! valdes priekšsēdētāja, psihoterapeite, procesu atkarību speciāliste Dace Caica.
Katrs nāves gadījums, kas notiek uz dzelzceļa, kādam ir traģēdija, pārliecināta ir Ceica: “Mēs pārējie lasām ziņās, ka kaut kur kāds ir sabraukts, mēs dzīvojam talāk, jo tā ir tikai maza ziņa, bet tā ir atsevišķa traģēdija tajā ģimenē, kas maina viņu dzīvi uz visiem laikiem.”
Arī VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Edvīns Bērziņš minēja, ka ikviens negadījums uz dzelzceļa ir traģēdija. “Tajās dienās, kad mēs saņemam dzelzceļa vadības ziņojumus par kārtējo nobraukto cilvēku, tad tie ir tādi ļoti rūgti brīži, it īpaši, ja tas saistās ar bērniem, it īpaši, ja tas saistās ar negadījumiem, kas saistās ar dažādu tehnologiju lietošanu. Tas šajā darbā ir kā garoza tai maizei, ko tu dari ikdienā. Ļoti bēdīgi pašam. Kaut vai viens negadījums tas ir ļoti daudz, ik viens cilvēks ir svarīgs," viņš pauda.
“Jāatceras, ka dzelzceļš ir paaugstinātas bīstamības zona, kur noteikti jāuzvedas savādāk. Redzējāt pētījumā, ka būtībā mēs visi apzināmies, ka nevajadzētu tā darīt, taču, kādam uzzvanot, tā dzīves prakse ir tāda, ka roka ieslīd kabatā un mēs paskatāmies telefonā. Tam mirklim var būt arī traģiskas beigas, līdz ar to mums pašiem sev jāiemāca, ka šajās lietās nekas nenotiktu, ja mēs to tālruni nepaskatītos vai arī paskatītos vēlāk,” par veikto pētījumu stāstīja Bērziņš.
Vēl viņš uzsvēra, ka ne visi pagājušajā gadā dzelzceļa negadījumos bojā gājušie cilvēki ir tehnoloģiju upuri. Liela daļa, apmēram 60-70%, bijušas pašnāvības. Vilcieni nākotnē kļūs vēl klusāki, ko pieprasa gan dažādi normatīvi, gan rūpnieciskā attīstība, kas būs vēl viens faktors, lai cilvēki, šķērsojot dzelzceļa sliedes, būtu uzmanīgāki.
Dailes teātra aktieris Niklāvs Burtnieks, kurš piedalījies sociālajā reklāmā Atmet telefonu un dzīvo, stāstīja, ka viņa draugu un radu lokā reklāma radīja patiesu iespaidu: “Redziet, dienā, kad reklāmu publicēja, es saņēmu aptuveni 60, ja ne vairāk ziņas no draugiem. Teikšu godīgi, neviens no maniem draugiem nerakstīja, ka tas ir forši un ļoti labi, ka esmu tik pārgalvīgs un varu skriet pēc telefona.”
Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa notikuši 10 negadījumi, kuros traumēti 11 cilvēki, astoņi no tiem gājuši bojā. Savukārt 2016. gadā Latvijā reģistrēti 28 negadījumi dzelzceļa satiksmē, kuros cieta 28 cilvēki, no tiem 24 gāja bojā.