Visvairāk atkritumus šķiro Zemgalē (67%), Vidzemē (64%), Kurzemē un Latgalē (katrā 54%). Savukārt Rīgā atkritumus šķiro vismazāk (45%).
Kā noskaidrots pētījumā, visvairāk šķirotie atkritumi ir stikla pudeles un burkas (84%), baterijas (74%), plastmasas PET pudeles (70%), papīrs un kartons (62%), skārdenes (29%), nolietotas elektroierīces (28%), kā arī bioloģiskie atkritumi (22%) un nolietotās riepas (16%).
Vienlaikus iedzīvotājiem jautāts, kādi ir iemesli atkritumu nešķirošanai, 58% respondentu norādīja, ka tuvumā nav pieejami šķirošanas konteineri, 38% - ieradums visus atkritumus izmest vienuviet, 22% - atkritumu šķirošana rada neērtības, 13% - nav saprotams iemesls, kāpēc jāšķiro, bet 6% atzīmēja, ka tam ir cits iemesls.
Tāpat pētījumā secināts, ka biežākais Latvijas atkritumu šķirotājs ir sieviete vecumā no 45 līdz 54 gadi, dzīvo pilsētā ārpus Rīgas vai laukos, viņai ir vidējā, vidējā profesionālā vai augstākā izglītība un strādā publiskajā sektorā.
Savukārt vismazāk atkritumus šķiro vīrieši vecumā no 18 līdz 44 gadiem, dzīvo Rīgā, ar pamatizglītību un strādā publiskajā sektorā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sacīja, ka, ņemot vērā radīto sadzīves atkritumu daudzuma pieaugumu, Latvijā būtiski jāturpina veicināt vides apziņas līmenis, jo "atkritumus rada nevis tikai valsts, bet arī katrs tās iedzīvotājs".
Ministra uzskatā, lai dzīvotu koptā vidē, jāveido tāda atkritumu apsaimniekošanas politika, kur gan valsts, gan tauta strādā kopā un rada risinājumus.
Pētījumu veica pētījumu kompānija SKDS, aptaujājot tiešās intervijās 1002 respondentus no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
LETA jau ziņoja, ka Eco Baltia grupas uzņēmumi nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu - sākot no atkritumu savākšanas un šķirošanas un noslēdzot ar pārstrādi un otrreizējo izejvielu eksportu. Eco Baltia grupā ietilpst vides apsaimniekošanas uzņēmumi Eco Baltia vide, Eko Kurzeme, Jumis, pārstrādes rūpnīcas Pet Baltija, Eko Pet un Nordic Plast, ražotāju atbildības sistēmas operators Latvijas zaļais punkts, kā arī otrreizējo izejvielu tirdzniecības un apstrādes uzņēmums Eko Reverss.
Latvijas Zaļais punkts 2017.gadā strādāja ar 6,33 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,8% mazāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi pieauga 3,9 reizes un bija 936 750 eiro. Kompānija reģistrēta 2000.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 1,087 miljoni eiro.
Kaspars
vilis