Vienā līmenī ar Latviju, salīdzinot valsts ieguldījumu veselības aprūpes sistēmā un tā rezultātus, Eiropā ir Dānija, Igaunija, Slovākija un Bulgārija. Nedaudz efektīvāka veselības aprūpe ir Norvēģijā, Nīderlandē, Vācijā un Austrijā. Ar šīm valstīm vienā līmenī atrodas arī Baltkrievijas un Serbijas veselības aprūpes sistēmas.
Tāda veselības aprūpes sistēma, kur izdevumi un rezultāti ir līdzsvarā, ir izveidota Somijā, Zviedrijā, Polijā, Čehijā, Rumānijā, Moldovā, Francijā, Lielbritānijā, Īrijā, Šveicē, Slovēnijā, Horvātijā, Grieķijā un Portugālē. Savukārt sagaidāmos rezultātus, salīdzinot ar ieguldījumiem, ir pārsniegušas Islande, Spānija, Itālija, Bosnija un Hercegovina, Kipra, Maķedonija un Albānija.
Visneefektīvākās veselības aprūpes sistēmas pasaulē pērn bija Dienvidāfrikas Republikā, Gabonā un Ekvatoriālajā Gvinejā. Savukārt paši labākie efektivitātes rādītāji bija Nepālā, Bangladešā, Šrilankā, Mjanmā, Vjetnamā un Ekvadorā.
Vislabākie veselības aprūpes rezultāti pērn bija Japānā, Singapūrā un Šveicē. Savukārt visvairāk veselības aprūpei tērēja ASV, Norvēģija un Šveice.
Pētījumā valstis sadalītas deviņās kategorijās, salīdzinot to, cik daudz finansējuma valsts atvēlējusi veselības aprūpes sistēmai, un rezultātus, ko katra valsts sagaidījusi pagājušajā gadā.