Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā.
Kopš 2015.gada sākuma Rīgā uz 1000 iedzīvotāju jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par diviem dzīvokļiem vairāk nekā 2013.-2014.gadā. Tallinā kopš 2015.gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi uz 1000 iedzīvotāju, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā - attiecīgi 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš.
Pēckrīzes periodā tieši pēdējo divu gadu laikā Rīgā un Tallinā ir bijis augstākais jaunu dzīvojamo ēku skaita pieaugums, norādīts apskatā. Tiesa, joprojām Viļņa šajā ziņā saglabā līderpozīcijas, attīstot uz pusi vairāk jauno projektu nekā Latvijas vai Igaunijas galvaspilsētā.
"Ja paskatāmies vēsturē, tad līdz 2007.gadam visās Baltijas valstu galvaspilsētās jauno projektu pieplūdums tirgū ik gadu bija strauji audzis. No 2008.gada jauno projektu skaits saruka, zemāko punktu sasniedzot krīzes laikā 2010.gadā. Lai arī kopš 2011.gada visās pilsētās ar mainīgiem rādītājiem jauno dzīvojamo ēku projektu skaits ir atkal pieaudzis, visstraujāk izdevies apjomus kāpināt tieši Viļņai," komentēja "DNB bankas" valdes locekle un viceprezidente Anita Bērziņa.
Viņa pievērsa uzmanību vēl kādam novērojumam - 2016.gadā jauno dzīvojamo ēku projektu skaits Rīgā ir aptuveni 2003.gada līmenī, Tallinā - aptuveni 2004.gada līmenī, bet Viļņā - aptuveni 2005.gada līmenī.
Viļņā jauno dzīvojamo ēku projekti tiek būvēti ar divas reizes vairāk dzīvokļiem nekā Tallinā, Rīgai ierindojoties pa vidu. Proti, Tallinā vidējais dzīvokļu skaits jauno projektu ēkās ir 44. Savukārt Rīgā ir 56 dzīvokļi, bet Viļņā - 81. Tiesa, Tallinā dzīvokļi tiek plānoti daudz lielāki nekā Viļņā - attiecīgi vidējie rādītāji ir 67 kvadrātmetri un 54 kvadrātmetri. Arī Rīgā ir vērojama līdzīga situācija kā Tallinā.
2014.-2015.gadā iegādāto jauno projektu dzīvokļu skaits veido 33% no visiem Viļņā iegādātajiem dzīvokļiem šajā periodā. Tallinā ir manāmi zemāks īpatsvars - 19% iegādāto dzīvokļu ir jaunajā projektā -, bet Rīgā - 14% gadījumu. Tas pierāda, ka Latvijā mājokļu tirgū aizvien dominē sērijveida dzīvokļi, secināts apskatā.
"Arī DNB bankā, piemēram, šī gada pirmajos deviņos mēnešos visbiežāk kreditēšanas līgumi slēgti sērijveida dzīvokļu iegādei 602., specprojektu un 103.projekta namos. Šis segments bijis aktuāls teju pusei hipotekāro kredītu ņēmēju. Gandrīz ceturtajā daļā gadījumu hipotekārā kredīta līgums slēgts ar mērķi iegādāties privātmāju, katrs piektais darījums bijis par dzīvokli jaunajā projektā, bet mazāk nekā katrs desmitais - dzīvokļa iegādei pirmskara laiku namā," norādīja Bērziņa.
Apskatā arī secināts, ka Rīgā vidējais atalgojums pieaug straujāk nekā dzīvokļu cenas. Tallinā vērojams gluži pretējais, bet Viļņā šie abi rādītāji attīstās vienādā tempā. Līdz ar to Rīga iezīmējas kā pilsēta ar vienu no augstākajām dzīvokļu pirktspējām Baltijas valstu kontekstā.
Juhans