Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Svētdiena, 5. maijs
Ģederts, Ģirts

Piedāvā to, ko pieprasa

Pērn kopumā privātajās augstskolās mācījās gandrīz ceturtā daļa visu Latvijas studentu. Pamatstudijās vien tika uzņemti aptuveni 22% studētgribētāju, apmēram divas trešdaļas no tiem izvēlējās sociālo zinību studiju programmas. Tas gan ir likumsakarīgi, jo tieši šīs programmas pārsvarā piedāvā privātās augstskolas. Lai ar šādu tendenci cīnītos valsts augstskolās, atbildīgā ministrija samazina budžeta vietu skaitu, bet situāciju privātajās augstskolās šādi ietekmēt nevar. Savukārt, lai attīstītu dabaszinātņu un inženierzinātņu programmas, privātajām augstskolām neesot labvēlīgu apstākļu.

Latvijā patlaban papildus 17 valsts augstskolām ir 16 juridisko personu dibināto augstskolu un trīs ārvalstu augstskolu filiāles.

Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus prognozes liecina, ka būtisks speciālistu trūkums 2020. gadā gaidāms inženierzinātnēs, informāciju tehnoloģijas un dabas zinātnēs, savukārt, piemēram, sociālajās, tiesību un komerczinībās, gaidāma speciālistu pārprodukcija. Tieši tāpēc pašreiz Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) strādā pie budžeta vietu pārdales valsts augstskolās, jau šogad sociālo zinātņu jomā samazinot budžeta vietas par 20%-40%. Tomēr šādi var ietekmēt tikai valsts augstskolu darbu. Privātajās augstskolās studenti mācās par maksu. Un, kā rāda statistika, tas nav šķērslis.

Pēc IZM datiem, pagājušajā mācību gadā no tiem studētgribētājiem, kuri stājās privātajās augstskolās, 69,25% aizgāja uz sociālo zinību, tiesību un komerczinību studiju programmām. Vien 8,26% izvēlējās dabas vai inženierzinātnes. Tam gan iemesls ir likumsakarīgs - privātās augstskolas pārsvarā vai tikai piedāvā sociālo zinātņu programmas. Pēc augstskolu pārstāvju sniegtās informācijas, tikai sociālo zinātņu programmās studentus uzņem, piemēram, Baltijas Psiholoģijas augstskolā, Rīgas Juridiskajā augstskolā un Rīgas Ekonomikas augstskolā. Bet tas nav aizliegts - ja programmas ir kvalitatīvas un tiek akreditētas, to var darīt, Dienai paskaidroja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība). Turklāt arī privāto augstskolu pārstāvji piedalās diskusijās par augstākās izglītības attīstību, līdz ar to viņi ir informēti par tendencēm darba tirgū. Ņemt to vērā vai ne - paliek augstskolas ziņā.

Informācijas tehnoloģiju un eksakto zinātņu studiju programmu izveidei ir nepieciešami lieli ieguldījumi, un valdība šīs programmas jau dotē valsts augstskolās - tie ir galvenie iemesli, kāpēc šis virziens privātajās augstskolās netiek attīstīts. Privāto augstskolu asociācijas un Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis Dienai norādīja, ka valdība, neparedzot līdzvērtīgu atbalstu eksakto studiju programmu īstenošanai arī privātajās augstskolās, kropļo augstākās izglītības tirgu un mazina izredzes šīs programmas ieviest privātajās augstskolās.

Visu Annas Bērziņas rakstu lasiet pirmdienas, 7. jūlija, laikrakstā Diena! 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas