Piektdien atvestie patvēruma meklētāji grib palikt Latvijā un sola intensīvi mācīties valodu (papildināta 21:36)

Sīriešu ģimenei līdzi ir divi pirmsskoals vecuma bērni, bet eritrejiešiem bērns palicis Eritrejā, sestdienas vakarā LTV raidījumā Panorāma precizēja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Iepriekš izskanēja informācija, ka katrā no ģimenēm ir pa mazgadīgam bērnam. Personas ieradās Latvijā vēlā piektdienas vakarā neilgi pirms pusnakts un patlaban atrodas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos. "Aizvakar bija noslēdzošā intervija, kurā patvēruma meklētājiem tika jautāts, vai viņi ir gatavi tikt pārvietoti uz Latviju, un viņi atbildēja apstiprinoši. Šis arī ir pirmais gadījums, kad esam saņēmuši piekrišano no cilvēkiem, kurus Latvija ir atlasījusi," speciāli sasauktā preses konferencē sestdien plkst.11 Muceniekos žurnālistus informēja Pētersone-Godmane.Viņa pastāstīja, ka eritrejiešu ģimenē tēvs brīvi runā angļu valodā. Viņš ir viesnīcu menedžmenta speciālists, kurš šajā profesijā strādājis arī mītnes zemē, bet viņa sieva ir fiziere. Savukārt sīriešu ģimenē abi pieaugušie runā tikai arābu valodā. Vīrs pēc profesijas ir drēbnieks-šuvējs, bet sieva - medmāsa. "Patvēruma meklētāji ir izteikuši vēlmi palikt Latvijā, mācīties latviešu valodu un integrēties, cerams, ka tas arī veiksmīgi izdosies ar mūsu visu atbalstu. Viņi apzināti izvēlējās, saprata, ka brauc uz Latviju, nevis tikai uz kādu tranzīta zemi," skaidroja Pētersone-Godmane.Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre arī reaģējusi uz iedzīvotāju neizpratni par to, kāpēc patvērums būtu jāpiešķir cilvēkiem no Eritrejas, kur pašlaik aktīva karadarbība nenotiek. Pētersone-Godmane skaidroja, ka "Eritrejā, saskaņā ar starptautisko organizāciju vērtējumu, vīrieši tiek nodoti karaklausībā uz neierobežotu laiku gandrīz kā verdzībā, kas ir pretrunā ar cilvēka pamattiesībām. Tāpat Eritrejā ir arī augsti terorisma riski".Pēc ierašanās Latvijā, atbilstoši starptautiski noteiktajām procedūrām un Patvēruma likuma prasībām, Valsts robežsardzes amatpersonas veica sākotnējās darbības, proti, iesniegumu pieņemšanu, iepazīstināja personas ar patvēruma meklētāja tiesībām un pienākumiem patvēruma procedūras laikā, veica sākotnējo aptauju, ievadīja personu pirkstu nospiedumus Eurodac sistēmā un izsniedza patvēruma meklētāja dokumentus."Kā jau minējām, šīs ģimenes ieradās vēlu vakarā un ir diezgan nogurušas, bet jāsaka paldies viņiem par izturību, jo mēs savas darbības veicām diezgan vēlā naktī. Neskatoties uz to, arī mazie bērni ar mantiņu palīdzību izturēja to visu. Nakts vidū visi laimīgi, priecīgi aizgāja gulēt un pateicās par to, kas ar viņiem ir noticis. Kā viņi minēja, atrodoties ceturtdien Grieķijā, viņi ļoti vēlējās nokļūt tieši Latvijā, nevis kaut kur citur. Viņu mērķis ir rast mieru," komentēja Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes atgriešanas un patvēruma meklētāju lietu dienesta priekšnieks Mareks Hoņavko, norādot - pēc konkrēto ģimeņu sarunām varēja noprast, ka viņi tiešām ir diezgan daudz cietuši.Amatpersonas uzsvēra, ka arī šo ģimeņu gadījumā tiks veiktas visas nepieciešamās pārbaudes, lai izvērtētu potenciālos risksu valsts drošībai, taču pagaidām nav pamata uzskatīt, ka patvēruma meklētāji būtu snieguši nepatiesu informāciju. Tāpat arī ir pāragri komentēt, vai kāda no ģimenēm saņems bēgļa statusu vai alternatīvo statusu - lietas izskatīšanas process ir pašā sākumposmā.Pēc garā ceļa un nepieciešamo formalitāšu nokārtošanas ģimenēm nedēļas nogalē plānota atpūta, bet nākamnedēļ robežsargi turpinās strādāt ar patvēruma meklētājiem - veiks padziļinātas intervijas un nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, lai lietas materiālus varētu nodot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei turpmākām darbībām un lēmumu pieņemšanai par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Tāpat pakāpeniski nākamnedēļ darbu ar pārvietotajām ģimenēm uzsāks citas valsts un nevalstiskās institūcijas, kam jānodrošina sociālekonomiskās integrācijas pasākumi. Pēc garā ceļa abas ģimenes lūgušas šobrīd respektēt viņu privātumu, taču, visticamāk, dažu dienu laikā piekritīs sarunai arī ar preses pārstāvjiem.Pagaidām gan ar ES programmas izpildi - 160 patvēruma meklētāju pārvietošanu -, par ko lēmums pieņemts pērn rudenī, neiet tik raiti, kā iecerēts. Kopumā pārvietoti tikai aptuveni 400 cilvēki. "Tā nav problēma, ka kāds grib vai negrib braukt tieši uz Latviju, tā ir problēma par kopējo pārvietošanas procesu," pauda Pētersone-Godmane.(papildināta visa ziņa; papildināta informācija 4.rindkopā; IeM pārstāve precizējusi no rīta sniegto informāciju 2.rindkopā)