Kopējais uzņēmumu kredītportfelis bankās pirmā ceturkšņa beigās bija 6,4 miljardi eiro. Tas nav liels skaitlis, ja salīdzina ar kopējo ekonomikas apjomu, vērtēja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. Viņš preses konferencē atzīmēja, ka pašlaik Latvijā kopējais valdības un privāto saistību apmērs ir līdzīgs Latvijas ekonomikas izmēram jeb zem 100% no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinājumam - attīstītajās valstīs saistību apmērs no iekšzemes kopprodukta ir 350%.
Aktīvi aizņēmumi no bankām ir tikai aptuveni 20% no ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem, savukārt Latvijas 20 līdz 65 gadus veco Latvijas iedzīvotāju vidū aktīvi aizņēmumi no bankām ir 50% Latvijas iedzīvotāju.
Bičevskis uzskata, ka bankas pēdējo trīs gadu laikā uzņēmumiem izsniegušas nozīmīgu finansējuma apjomu, proti, izsniegti 2,7 miljardi eiro.
Asociācijas prezidents vērsa uzmanību, ka joprojām vairākas lietas no valsts puses kavē kreditēšanu, proti, ir problēmas tiesiskajā vidē, Latvijā ir neefektīva strīdu risināšana. Kreditēšanu kavē arī kreditoru tiesību aizsardzība un pieaugoša banku darbības regulācija.
Savukārt no uzņēmumu puses kreditēšanu kavē ēnu ekonomikas apjoms. Latvijā no Baltijas valstīm ir lielākā ēnu ekonomika, Latvijā visvairāk tiek slēpta uzņēmumu peļņa, sacīja Bičevskis. Viņš uzsvēra, ka tikai atklāti un labi pārvaldīti uzņēmumi var saņemt aizdevumu. "Ja esam ēnas zonā, tad ir ļoti grūti uzticēties un dot jaunus kredītus attīstībai," sacīja Bičevskis.
No uzņēmumu puses kreditēšanu kavē arī nepietiekami uzkrāts pašu kapitāls.
Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs atzīmēja, ka uzņēmums pirmo rūpnīcu nevarēs uzbūvēt par bankas aizdotiem līdzekļiem, jo uzņēmumam nebūs, par ko maksāt procentus. Šim nolūkam piemērotāks būtu riska kapitāls. Savukārt banka varētu sniegt aizdevumu, kad rūpnīca tiktu paplašināta vai kad uzņēmums būvētu otru rūpnīcu.