No pirmdienas, 8. februāra, mācības klātienē atsāks 1. un 2. klašu skolēni. Tiks atļautas arī individuālas konsultācijas visu citu klašu grupu audzēkņiem. Kad skolas solos varētu atgriezties citas klases, šobrīd nav zināms.
Eiropas valstīs mācību procesa īstenošanā nav vienota modeļa, katra valsts izvēlas savējo. Daudzviet klātienes mācības nav pārtrauktas. Patlaban 19 valstīs vismaz sākumskolās zināšanu apguve notiek klasēs, bet 11 valstīs tā notiek visos izglītības līmeņos. Atšķirīgs ir arī laiks, cik ilgi notikušas attālinātās mācības: Latvijā sākumskolās 1.–3. klasēm – 0,25 mēneši, 5.–6. klasēm – 1,25, pamatskolu un vidusskolu audzēkņiem – trīs mēneši. Eiropā (vidēji) šie skaitļi attiecīgi ir viens mēnesis, 1,3 un 1,4 mēneši.
Vecāki – tuvu izmisumam
Tam, kāpēc Latvija izvēlējās vismaz pirmās divas klases atgriezt skolās, ir divi iemesli. "Pirmkārt, emocionālā spriedze, kas saistīta ar neviennozīmīgo sabiedrības uztveri. Pēdējā mēneša laikā esmu saņēmusi daudz vēstuļu, tostarp no medicīnas personāla, kam bērni mācās pirmajās klasēs. Vecāki ir tuvu izmisumam, jo uz darbu viņi nevar neiet, arī šim nolūkam paredzēto pabalstu šādā situācijā nevar saņemt. Rezultātā bērni nu jau divus mēnešus mājās paliek vieni bez vecāku atbalsta," preses konferencē skaidroja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Otrkārt, attālinātās mācības organizējot, lielāks akcents tika likts uz 7.–12. klasēm, jo mazajās klasēs tehnoloģiju lietojums ir mazāk efektīvs. Tāpēc, lai arī epidemioloģiskā situācija neuzlabojas, valdība vienojusies, ka 40 000 pirmo divu klašu skolēnu atsāks mācības klātienē. Šobrīd nav zināms datums, kad viņiem varētu pievienoties 3. un 4. klašu skolēni. "Tas uzreiz nozīmētu ievērojami lielāku bērnu skaitu skolās. Tāpēc ministri izlēma pakāpeniski spert mazus soļus tajās jomās, kas skar tirdzniecību, satiksmi un izglītību," sacīja I. Šuplinska. Par pagarināto mācību gadu arī vēl nav lemts – to noteiks, ņemot vērā situāciju, arī to, kā būs apgūta mācību viela.
Individuālās konsultācijas
Izlemts arī atļaut skolās rīkot individuālās konsultācijas vispārizglītojošo un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem obligātā mācību satura apguvē, jo trīs mēnešus ilgais attālināto mācību process, it īpaši 7. līdz 12. klasēm, "ir radījis daudz jautājumu, problēmu un spriedzes", teica ministre. Konsultācijas būtu vajadzīgas trīs būtiskākajos gadījumos: ja skolēnam ir grūtības mācībās, ierobežotas tehniskās iespējas vai īpaši izteikts psiholoģiskais diskomforts. Tas, kā tiks izkārtots konsultāciju saraksts, ir atkarīgs no katras skolas, ņemot vērā, cik bērniem tās ir nepieciešamas, kā var nodrošināt pedagogu klātbūtni un kādas ir infrastruktūras iespējas.
IZM iesaka priekšmetu skolotājiem rīkot līdz 10 konsultācijām nedēļā, veltot vienam skolēnam līdz 40 minūtēm. Uzmanības lokā noteikti jāietver 12. klases skolēni, kuriem atšķirībā no devītās klases, kam paredzēts tikai diagnosticējošs valsts pārbaudes darbs, gala eksāmeni nav atcelti. Savukārt atbalsta personālam konsultācijas jārīko pēc vajadzības – lielāku uzmanību veltot skolēniem, "kuriem mājās pietrūkst vecāku atbalsta un kuri jūtas izmisuši, jo nezina, kā strukturēt savu dienu un izdzīvot šajā laikā". Tāpat tiek ieteikts konsultāciju sarakstu veidot tā, lai tas nepārklātos ar 1. un 2. klašu nodarbībām. Noteikti jāievēro visi drošības pasākumi: telpā drīkst atrasties tikai viens skolotājs un skolēns, abiem jāievēro divu metru distance, un abiem jābūt sejas un deguna aizsegam, jāievēro higiēnas noteikumi. Pēc katras nodarbības jāvēdina telpa. IZM rosina arī izvērtēt, kā doties uz skolu. Labākais veids – kājām vai ar personīgo automašīnu. Tur, kur loģistika ir labi izstrādāta un droša, – arī ar skolas autobusu. Vismazāk piemērots būtu sabiedriskais transports, jo tur norobežošanās no citiem pasažieriem nav iespējama un saslimšanas gadījumā ir grūti izsekot inficēšanās avotam.
Maskas jānēsā visiem
Arī pirmo divu klašu skolēniem būs jānēsā aizsargmaskas (uz skolu līdzi jāņem vismaz divas vairākkārt lietojamās). Bez maskas bērns nedrīkstēs uzturēties kopā ar pārējiem klasesbiedriem. Arī skolai jābūt gatavai masku nodrošināt no saviem krājumiem, ja bērns nav paņēmis to līdzi. Patlaban katrā izglītības iestādē jābūt valsts piegādātām maskām – trijām uz vienu bērnu. Ja šāda apjoma nav, atbildīgajam skolā par Covid-19 drošības pasākumiem jāsazinās ar IZM un jānoskaidro, kāpēc tās kavējas.
Ja vecāki nevēlas saviem bērniem likt nēsāt masku vai arī negrib ārkārtējās situācijas laikā laist viņus skolā, viņi var rakstīt iesniegumu izglītības iestādes vadītājam, lūdzot atļauju mācību procesu nodrošināt mājās. Skolas direktors saskaņos lēmumu ar pašvaldību, izvērtējot konkrētās mājsaimniecības vidi un apstākļus. Ja mācības notiks mājās, jāvienojas ar skolu, kā tās tiks organizētas un par iespēju saņemt metodisko atbalstu. Taču tādā gadījumā atbildība par izglītošanu un tās rezultātiem pilnībā ir uz vecāku pleciem, norādīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča. Viņa uzsvēra, ka šāds modelis pieļaujams tikai 1. līdz 6. klašu skolēniem un tikai ārkārtējās situācijas laikā un tas nekādā ziņā nav pielīdzināms attālinātajām mācībām, ko vada skola.
Attiecībā uz sākumskolas skolotāju (kopumā ap 45 000 pedagogu) potēšanu – viņi ir iekļauti trešajā prioritārajā grupā, proti, pēc medicīnas darbiniekiem, sociālās aprūpes centriem un senioriem, apliecināja I. Šuplinska. Viņa atgādināja, ka šobrīd vēl līdz galam pirmā prioritārā grupa nav vakcinēta, tāpēc nav zināms, kad varēs ķerties pie nākamajām.