Zemkopības ministrija (ZM) noteikumu projekta Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība anotācijā norāda, ka tā attiecas uz mežam (meža ekosistēmai) nodarītiem zaudējumiem. Šo kārtību nepiemēros to mantisko zaudējumu noteikšanai, kas patvaļīgas koku ciršanas rezultātā var rasties meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.
Par mežam nodarītiem zaudējumiem uzskatīs, ja mežaudze ar 12 metru un lielāku valdošās koku sugas vidējo koku augstumu bojāta lielākā platībā par 0,2 hektāriem, pārkāpjot normatīvos noteiktās meža apsaimniekošanas un izmantošanas prasības vai mežaudze ir iznīcināta lielāka platība par 0,2 hektāriem. Tāpat par zaudējumiem mežā uzskatāma patvaļīga koku ciršana mežaudzē, kurā, saskaņā ar normatīviem, ir noteikti koku ciršanas aizliegumi.
Savukārt mežam noteikumu projekta izpratnē nebūs nodarīti zaudējumi, ja mežaudze būs sasniegusi galvenās cirtes vecumu un tās ciršanai normatīvajos aktos nebūs paredzēti aprobežojumi. Tāpat mežam nebūs nodarīti zaudējumi, ja koki tiks cirsti zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme.
Noteikumu projektā ir paredzēts, ka mežam nodarītos zaudējumus aprēķinās, ja mežaudzes šķērslaukums ir samazināts zem minimālā vai kritiskā šķērslaukuma vairāk nekā par 10%. Mežaudzi, kuras šķērslaukums ir samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, būs jāatjauno, neatkarīgi no tā, par cik vienībām šķērslaukums samazināts.
Noteikumu projektā paredzēts, ka mežaudzēm ar valdošās koku sugas vidējo koku augstumu mazāku par 12 metriem zaudējumus noteiks tikai par iznīcinātu mežaudzi. Par bojātu mežaudzi, kur valdošās koku sugas vidējais koku augstums ir mazāks par 12 metriem, zaudējumus neaprēķinās.
Mežaudzes šķērslaukumu plāno noteikt, uzmērot pirmā stāva koka caurmēru un aprēķinot šķērslaukumu saskaņā ar normatīviem par koku ciršanu. Mežaudzēm ar valdošās koku sugas vidējo koku augstumu mazāku par 12 metriem noteiks koku skaitu.
Zaudējumus neaprēķinās, ja mežaudzes šķērslaukums samazināts zem kritiskā vai zem minimālā šķērslaukuma mazākā platībā nekā 0,2 hektāri, izņemot, patvaļīgu koku ciršanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, mikroliegumā vai aizsargjoslā, kurā ir noteikti koku ciršanas aizliegumi.
Zaudējumi ir nosakāmi arī gadījumos, ja pēc Meža valsts reģistrā reģistrētās informācijas vai aprēķinos noteikts, ka mežaudze pirms tās nociršanas bija sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.
Noteikumu projektā paredzēts, ka ar meža ugunsgrēku mežam nodarītos zaudējumus varēs noteikt provizoriski. Lēmumu, vai mežaudze pēc meža ugunsgrēka ir bojāta vai iznīcināta, nosakot precizētus zaudējumus, varēs pieņemt ne vēlāk kā piecus gadus pēc ugunsgrēka.
Tā kā mežam nodarītos zaudējumus aprēķinās meža platībai, kurā veikts meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpums, noteikumu projektā paredzēts noteikt arī platības noteikšanas kārtību. VMD platību iezīmēs dabā gar celmu ārējām robežām, un meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs līdz zaudējumu nomaksai būs atbildīgs par zīmju saglabāšanu.
Mežam nodarītā zaudējuma apmēra aprēķināšanas formulā valstī noteiktā minimālā darba alga aizstāta ar viena hektāra meža atjaunošanas un kopšanas izmaksām, ko nosaka pēc Centrālā statistikas biroja publicētās informācijas.
Kā zaudējumu apmēru ietekmējošais faktors saglabāta mežaudzes valdošā koku suga, ko nosaka pēc Meža valsts reģistra datiem. Ja mežaudze nebūs reģistrēta šajā reģistrā, zaudējumu apmēra aprēķinam izmantos koeficientus, kas atbilst Latvijā biežāk sastopamajai koku sugai - priedei.
Ja ir notikusi patvaļīga koku ciršana platībā, kas mazāka par 0,2 hektāriem, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, mikroliegumā vai aizsargjoslā, kur ir noteikti koku ciršanas aizliegumi, mežam nodarīto zaudējumu aprēķināšanai uzmērīs nocirsto koku celmus. Šajos gadījumos nav attiecināms nosacījums, ka zaudējumus sāk aprēķināt platībai, kas ir lielāka par 0,2 hektāriem.
Noteikumu projektā saglabāta norma, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos un aizsargjoslās, kur aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība vai galvenā cirte, mežam nodarītos zaudējumus palielina trīskārtīgi.
VMD mežam nodarīto zaudējumus piedzīs administratīvo pārkāpumu procesos, iekļaujot lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu pienākumu atlīdzināt mežam nodarītos zaudējumus, vai kriminālprocesos, iesniedzot kompensācijas pieteikumus krimināllietās. Šajos procesos noteiktā pārsūdzības kārtība attieksies arī uz pārsūdzību daļā par mežam nodarītajiem zaudējumiem.
Noteikumu projekts Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība vēl būs jāskata valdībā.