Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Podkāstiem viss vēl priekšā

Iespējams, ka podkāsti kļūs par jauno YouTube. Īpaši šādi secinājumi var rasties pēc šī audio formāta popularitātes pieauguma tieši Covid-19 laikā, jo strīmošana ir pandēmijas ekonomikas auglis. Tiesa, tas pagaidām vēl neattiecas uz Latviju.

Dažādi mediji gan arī pie mums savu saturu piemēro podkāstu formātam un individuālie aktīvisti rada paši savas raidījumus podraidei, taču tas vairāk notiek nākotnes vārdā – lai "sagatavotu augsni", cerot, ka auditorijas interese par satura patērēšanu šajā formātā arī Latvijā tikai augs.

Tiesa, vispirms gan latvju tautai kopā ar valodniekiem jāvienojas, kā tad vispār šo formātu pareizi saukt, jo piedāvātais latviskojums "podraide" pagaidām nedzīvo. Un kamēr nav citu alternatīvu, mums atliek vien runāt par podkāstiem.


Saturs – visdažādākais

Pagaidām populārākā platforma dažādu podkāstu apgūšanai un klausīšanai kā Latvijā, tā pasaule ir Spotify. Latvijas rezultāti gan pagaidām ir niecīgi. Izmantojot Spotify, dienā šeit podkāstus klausās mazāk par 200 lietotājiem. Citās platformās šie skaitļi varētu būt vēl būtiski mazāki. Vismaz tā secina Latvijas Radio podkāstu redaktors un attīstītājs Andrejs Siliņš. Taču vērojot, cik aktīvi top aizvien jauns piedāvājums šim formātam, jāsecina, ka tiek sagaidīts – auditorija noteikti palielināsies.

Pasaulē un Latvijā populārākais podkāsts šobrīd ir komiķa Džo Rogana "raidījums" – The Joe Rogan Experience. Taču citi Latvijā klausītākie podkāsti pārsvarā ir mūsu pašu bāleliņu un māsu radīti. To vidū Lauras Grēviņas podkāsts Pa kluso, kurā klausāmas sarunas ar dažādiem cilvēkiem, Edgara Bāliņa un kompānijas Bize vaļā, kā arī dažādu mediju radītais saturs.

Dažādu raidījumu popularitāte mainās, taču Andrejs Siliņš zina stāstīt, ka viennozīmīgi vispopulārākais sabiedriskā radio saturs podkāstu formātā patlaban ir pasakas. Jāpiebilst, liela daļa Latvijas Radio piedāvāto podkāstu ir attiecīgajā formātā pārvērsti arī ēterā klausāmie raidījumi, taču ir arī saturs, kurš top tieši kā podkāsti. Tāds ir piemēram Pieci.lv nesen radītais raidījums Kā ir būt?, par kuru "parastajā" ēterā tiek vien radīta intriga, atskaņoti fragmenti. Vēl plašāks saturs nekā ēterā tieši podkāstu formātā mēdz būt raidījumam Diplomātiskās pusdienas, ja ir sanācis tā, ka ārpus ētera nepielūdzamajām minūtēm, kuras rūpīga skaita pēc šī raidījuma sekojošā Brīvā mikrofona klausītāji, ir palicis vēl noteikti interesants un klausāms saturs.


Auditorija augoša

Spotify apkopotie dati liecina, ka Latvijā patlaban podkāstus visvairāk klausās cilvēki vecuma grupās no 18 līdz 24 gadiem (35 %) un no 25 līdz 34 gadiem (30 %). Tā kā laiks un kustība tomēr pastāv, skaidrs, ka šī auditorija kļūs vecāka un podkāsti nebūs vien tāds jauniešu trends. Tāpēc arī medijiem jādomā, kā šo topošo un augošo auditoriju uzrunāt. Un vēl jau svarīgi, ka podkāstu var radīt teju ikviens. No vienas puses tas, protams, nozīmē, ka var tikt saražots daudz atkritumu, taču vienlaikus, šāda formāta esamība ļauj jaunajiem censoņiem tikt pamanītiem.

Nereti gan daudz jaunu censoņu kādā no jaunās pasaules radītajām iespējām sarodas tikai tad, ja ir iespējas arī kaut ko nopelnīt. Podkāstu joma pagaidām tādas iespējas īpaši nepiedāvā vai piedāvā ļoti ierobežoti. Skaidrs, protams, ka ikviena privāta raidījuma autors var savā kanālā izvietot arī reklāmu – tas pagaidām netiek īpaši regulēts, taču arī auditorija nav tik liela, lai reklāmdevēji pēc tā tvīktu.

Tomēr tik daudzu pirmie soļi šajā virzienā un plašās iespējas, ko formāts piedāvā, liecina, ka viss vēl tiešām priekšā – ne tikai plašākas auditorijas apgūšana, bet arī dažādāka satura radīšana, krietni efektīvāk izmantojot audio formāta priekšrocības, tostarp, tādas, ko nepiedāvā, piemēram, radio tiešraižu formāts.


Iespēja eksperimentiem

"Mūsu pieeja ir eksperimentāla, un mēģinām saprast, kas ir interesanti auditorijai," atzīst portāla Satori.lv galvenais redaktors Henriks Eliass Zēgners. Arī šis kultūras medijs sācis piedāvāt dažādus podkāstus. Sākotnēji autori, kas raksta tekstus, daļu no tiem ierunāja arī audio formātā, taču tagad klausāmā formātā top jau cits saturs. Tiesa, tam nav noteiktas regularitātes. Izņēmums ir podkāsts Sargiet galvas, kas reizi mēnesī piedāvā sarunas par aktuālo zinātnē. Zēgners saka, ka to vidējo klausoties ap 1000 lietotāju. Viņaprāt, daļa portāla auditorijas pieprasa šādu saturu, tāpēc ir svarīgi gan šos interesentus, gan arī citus lasītājus pieradināt arī pie audio formāta. Turklāt uz to pamudina arī koronas laiku realitāte.

Piemēram, biedrība Ascendum, kas ir Satori īpašnieks, katru gadu izdot bērnu dzejas izlasi Garā pupa. Nesen iznākusi šī gada izlase. Ierasti tam par godu tiekot rīkots pasākums kā lieliem, tā maziem, taču šogad epidemioloģiskā situācija likusi meklēt citus ceļus. Tā nu tapis podkāsts,  kur dzejoļus lasa aktieris Kaspars Znotiņš un dzejniece Inese Zandere. "Raksts portālā ir stabila struktūra, bet podkāsts ir veids kā eksperimentēt," piebilst Satori.lv galvenais redaktors, norādot, ka šodien prakstiski visiem medijiem ir jādomā par savu daudzveidību, jo, lūk, pat Rīgas Laiks, kurš, kā rāda novērojami, ilstoši cenšas izturēt garu un bezkrāsainu rakstu publicēšanu par spīti tam, ka varbūt daļa pieprasa ko popsīgāku, ir sācis ražot citu saturu – sarunas par mūžīgajiem jautājumiem.


Vairāk nekā viena bilde

Regulāri starp populārākajiem podkāstiem Latvijā ir jau pieminētais Lauras Grēviņas Pa kluso, kur viņa publicē sarunas ar dažādiem cilvēkiem.

"Gribējās radīt kaut ko, kas ir vērtīgāks par vienu bildi Instagram," viņa skaidro. Licies svarīgi parādīt cilvēkus kā īstus, dzīvus. Sākumā tie bijuši sabiedrībā pazīstamāki viesi, bet nu Pa kluso viesu saraksts dažādojies. Podkāsta formāts arī ļaujot brīvāk izmantot laiku – nereti saruna sanāk īsāka, citreiz garāka – laiks nav jāierobežo.

Jautāta, vai viņa sajutusi arī reklāmdevēju interesi par jauno formātu, Grēviņa atzīst, ka tā sākot parādīties. Savulaik, kad viņa tikai sāka veidot savu blogu un būt aktīva influencere Instagram platformā, bijusi iespēja vērot, kā arī uzņēmēji sāk mācīties izmantot jauno piedāvājumu. Nu to pašu varot novērot arī podkāstu vidē – interese esot gan no uzņēmumu, gan valsts institūciju puses. Un arī viņai pašai esot interesanti vērot, kā šis jaunais formāts attīstīsies.


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Kāpēc man tas jāzina saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji. Projekta redaktore Lauma Spridzāne.

Top komentāri

Podā kasējs
P
Labāk kāst virs izlietnes, gadās makaroni izšļūk...
Fhilips
F
Podkāsts. Cik jocīggs latviešu valodas kropļojums. Un par ko klusē valodas inspekcija?
skeptiķis
s
Manuprāt, podkāsti ir ļoti neekonomisks informācijas pasniegšanas veids. Informācijas uzņemšanas ātrumu ierobežo runātāja runas ātrums. Parasti tas ir līdz 150 vārdiem minūtē. Rakstīta teksta lasīšanas ātrums ir aptuveni 250 vārdi minūtē. Turklāt klausītājam būs paveicies, ja runātājs ir sagatavojies, zina, ko vēlas pateikt, nestomās, runā raiti, un viņa runa nav piebāzta ar parazītskaņām, krekšķēšanu un dažādiem parazītvārdiem. Tā visa nav rakstītā tekstā, un tāpēc, ja vien par piedāvāto tematu ir pieejams drukāts teksts, podkāstus es neklausos.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Es beidzot esmu atpakaļ pie sevis

"Kam vēl ir tik forša darba vieta! Kad apnīk strādāt ar linu, paņemu vilnu, un tā es te sēžu, adu vai tamborēju – dārzā saulītē kājas sacēlusi, citreiz jūrā iemērkusi," teic tekstilmākslinie...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas