Uzņēmums tūlīt pēc atbalsta saņemšanas darbu arī pārtrauca un līdz šai dienai to tā arī nav atjaunojis. De Facto zināms, ka nu ražotnē pirms dažām nedēļām pabijuši arī Valsts policijas pārstāvji, kas pēc raidījuma publiskotās informācijas, sākuši pārbaudi.
"Pašlaik policija, reaģējot uz šo te informāciju, ir uzsākusi resorisko pārbaudi, kas vienkāršiem vārdiem sakot būtu, visu apstākļu informāciju iespējamās pieejamības informācijas pārbaude, lai lemtu vai ir noziedzīgu nodarījumu sastāvs, kas būtu par pamatu uzsākt kriminālprocesu vai arī ja šī te sastāva nav, tad arī attiecīgi process netiktu uzsākts," sacīja policijas pārstāve Sintija Virse.
Policija savus secinājumus sola tuvākajā laikā. Un drīzumā vajadzētu būt zināmiem arī LIAA darbu uzraugošās Ekonomikas ministrijas secinājumiem. Tā saistībā ar Lateast arī sākusi padziļinātu aģentūras darba izvērtēšanu, lai pārbaudītu, vai iestādei, kurai šis projekts bija jāuzrauga, tiešām izdarījusi visu nepieciešamo.
"Mēs gribam saņemt skaidru ainu par notiekošo un pieņemt lēmumus, gadījumā, ja kāda no kārtībām netiek ievērota un nodrošināt, lai fondu administrēšana notiek atbilstoši noteiktām kārtībām," raidījumam pavēstīja ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis.
112 miljoni latu – tāda ir naudas summa, ko saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā pieejamo informāciju saņēmuši uzņēmumi plānošanas periodā no 2004. - 2006.gadam. Līdzekļi nāca no Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Latvijas valsts. Finansējums šajā periodā piešķirts vairāk nekā tūkstoš projektiem – jaunām iekārtām, augstas vērtības inovācijām, dalībai starptautiskās izstādēs un apmācībām.
De Facto veiktā analīze, pārbaudot, kas ar šiem projektiem noticis tālāk, liecina, ka visai ievērojama daļa atbalsta saņēmēju vairs nav. “Lursoft” pieejamā informācija rāda, ka desmitā daļā no finansējumu saņēmušajiem uzņēmumiem nu kļuvuši maksātnespējīgi, vai faktiski pēdējos gadus saimniecisko darbību nav veikuši. Vairumam šo uzņēmumu darbība apsīkusi līdz ar LIAA noteikto uzraudzības periodu. Atbalsta summa, ko šīs – šobrīd vairs nestrādājošās kompānijas savulaik no fondu naudas un valsts saņēmušas – gana lielas – Ls 11 447 713.
"Šajos gadījumos pietrūka cietāka mugurkaula, definējot to, ka šeit nevar runāt par vienu, vienlīdzīgu pieeju un dod iespēju tādā nepareizā izpratnē, kad visiem. Nāciet visi, kas izpilda kaut kādus kritērijus, kas ir smuki uzrakstīts biznesa plāns ar pareiziem mērķiem un tikai realizējiet, kad tas ir pietiekami," atzina LIAA Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta pārstāvis Raimonds Aleksejenko.
Tā LIAA skaidro, kāpēc fiasko piedzīvojušo projektu ir gana daudz. Protams, arguments – visus riskus paredzēt nav iespējams, ir vietā, jo valsts un fondu atbalsts lielākoties domāts uzņēmumiem, kuri citādi savu darbību sekmēt vai uzsākt nevarētu. Taču ir situācijas, kurā arī pašai LIAA pietrūcis mugurkaula, projektu pietiekami rūpīgi uzraudzīts. Tāds ir “de facto” atklātais gadījums Kupravā, kur SIA Lateast solīja izveidot Eiropā pirmo māla granulu ražotni un no fondu līdzekļiem saņēma vairāk nekā pusmiljonu latu.
No pirmajā plānošanas periodā izsniegtajām naudām šobrīd tiesā LIAA mēģina atgūt 2,5 miljonus latu. Tostarp celta prasība pret Aerodium īpašniekiem piederošo SIA Gaisa Sporta sertifikācijas centru par 1,3 miljonu latu atmaksu. Te gan jāsaka, ka Jelgavas vēja tuneļa uzstādītājiem tīkamu lēmumu nule kā pieņēma Zemgales apgabaltiesa, tiesvedību izbeidzot, piekritības dēļ. Aģentūra plāno tiesāties arī ar SIA Austrumu kravu terminālis. Savulaik ar bijušajiem Parex bankas īpašniekiem saistītais uzņēmums attīstīja autostāvlaukumu Terehovā un centās par Eiropas naudu īstenoto projektu atkal pārdot valstij.
Tiesa atgūt šos līdzekļus ir gandrīz neiespējami - De Facto savulaik jau vēstīja par betona ražotājiem Baltijas betonmix, kas nogrima līdz ar krīzi, vēlāk sauktie uzņēmumi NB Bloks Granīts un tā meitas kompānija no fondu naudas saņēma 1,2 miljonus latu. Lai arī aģentūra cēla prasību tiesā, to apturēja un nu jau abi uzņēmumi likvidēti.
De Facto arī vēstīja par kādu fondu izkrāpšanas mēģinājuma gadījumu, kas nonācis līdz tiesai. Rīgas Centra rajona tiesas priekšā stājās SIA Latplast recycling solutions amatpersonas – Daugavpils uzņēmēji Vladislavs Bulvans un Simons Ašpizs. Abi apsūdzēti par krāpšanu lielos apmēros. Uzņēmums pretendēja uz ļoti lielu Eiropas fondu atbalstu jau pašreizējā plānošanas periodā – trim miljoniem latu. Taču izmeklēšanā secināts, ka faktiski mērķis bijis izkrāpt fondu līdzekļus, tāmēs uzrādot krietni sadārdzinātas iekārtas.
"Izpaudās kā faktiski nepatiesu dokumentu iesniegšana naudas apmaksai. Tas būtu tā pavisam īsumā. Tas ir viena epizode, kur dokumenti tika iesniegti par uzņēmumam vēlāk darbībā nepieciešamām iekārtām, kuras būtu jāsaņem no Ķīnas un otra epizode bija par ēkas renovāciju Daugavpilī. Kur arī tika iesniegti dokumenti, kad renovācijas nepieciešamība bija vajadzīga un ir samaksāts jau par būvdarbiem priekšapmaksa. Kaut gan ne tas bija uzsākts, ne faktiski bija projektu saskaņots," radījumam sacīja Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurore Antra Lūse.
Tā kā nauda šim projektam netika izmaksāta, abus uzņēmējus apsūdzēja krāpšanas mēģinājumā. Abi savu vainu atzina – un saņēma naudas sodu, attiecīgi 7000 un 5000 latu apmērā. Šobrīd tiesā izskatīšanu gaida vēl divas krimināllietas, kurās par fondu naudas izkrāpšanu kopā apsūdzētas 5 personas. Ekonomikas policija aizvadītājā gadā tāpat kā gadu iepriekš uzsākusi 10 jaunus kriminālprocesus par ES naudas izkrāpšanu. Aizturētas 3 organizētas grupas, bet kopumā aizturētas 10 personas. Iespējamais kaitējums Eiropas budžetam tikai tajos gadījumos vien, kurus policija sākusi izmeklēt pagājušogad – vairāk nekā 20 miljoni latu.
Atbildīgās amatpersonas apgalvo, ka no iepriekšējā plānošanas perioda mācības esot gūtas – šobrīd projektu pieteikumus vērtējot daudz rūpīgāk, tostarp piesaistot ekspertus. Tāpēc uzņēmumu ieceres, kuras nav dzīvotspējīgas, pie atbalsta nemaz garantēti nevar tik, kā tas bija vēl pirms dažiem gadiem. Vai tā tiešām ir, to vajadzētu parādīt Ekonomikas ministrijas secinājumiem par Lateast gadījumu, norādīja De Facto.