Pēc speciālistu domām, tas ir instruments, kā pozitīvi ietekmēt skolēnu ēšanas paradumus. Latvijā šīs jautājums ir atrisināts daļēji, nodrošinot brīvpusdienas 1. līdz 3. klašu skolēniem, savukārt Igaunijā atbalsts piešķirts pat vidusskolā.
Publiskajā telpā bieži izskan, ka Igaunijā visiem skolēniem tiek nodrošinātas brīvpusdienas, taču tas patiesībai atbilst tikai daļēji. Respektīvi, Igaunijā skolēnu pusdienas no valdības tiek subsidētas. Taču arī tas ir solis priekšā Latvijai.Starptautiskajā konferencē Veselīgs dzīvesveids: uzturs un fiziskās aktivitātes bērniem un jauniešiem skolās Igaunijas Nacionālā veselības attīstības institūta pārstāve Tagli Pitsi norādīja, ka no valsts budžeta Igaunijā vienam bērnam par katru ēdienreizi tiek segti 78 centi, kuri domāti izejvielu iegādei, bet pārējos izdevumus, tajā skaitā darbinieku algas un citus maksājumus, sedz pašvaldības vai bērnu vecāki. Tas nozīmē, ka nereti vecākiem tomēr kāda, kaut vai neliela, summa ir jāpiemaksā. Šāda ēdināšanas programma Igaunijas skolās devusi arī iespēju izvirzīt konkrētas prasības gan attiecībā uz pārtikas kvalitāti, gan pašām ēdienkartēm. Piemēram, uzturam jābūt sabalansētam, veselīgam un daudzveidīgam. Katru dienu ēdienkartē ir jāiekļauj dārzeņi, bet augļi vismaz trīs reizes nedēļā, savukārt zivju produktiem ēdienkartē jāparādās vismaz reizi nedēļā. Turklāt atsevišķas pārtikas grupas ir stingri ierobežotas.
Taču arī šādai sistēmai ir trūkumi. Pitsi atzina, ka dažās skolās izmaksas par vienu ēdienreizi sasniedz no pusotra līdz diviem eiro par vienu bērnu, tāpēc valdības subsīdijas nodrošina vien pusi no izmaksām. Tāpat neviens nekontrolē naudas izlietošanu. Programma savā veidā ir vienošanās, kas var pārtrūkt, mainoties valdībai.
Visu Annas Bērziņas rakstu Pret lieko svaru – ar veselīgām pusdienām lasiet otrdienas, 24. februāra laikrakstā Diena!