Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Pretalkoholisma plāns nepatīk ne ražotāju un tirgotāju aizstāvjiem, ne žūpības apkarotājiem

2012. gads jau iet uz beigām, bet Veselības ministrijas (VM) izstrādātais plāns alkoholisma ierobežošanai no 2012. līdz 2014. gadam joprojām iestrēdzis valdības gaiteņos. Ierēdņu un ieinteresēto pušu ķīviņu dēļ no plāna jau pirms tā pieņemšanas pazudusi liela daļa skaļo ideju, kuras - vienalga: atbalsti tās vai ne - vēl gada sākumā draudēja vietējajam alkohola tirgum ar nopietniem satricinājumiem.

Tomēr apmierināti ar plānu joprojām nav ne alkohola ražotāju un tirgotāju aizstāvji, kuri, izmantojot ierasto argumentāciju par nelegālā alkohola tirgus apjomiem, sūrojas, ka plānā paredzētie ierobežojumi ir par skarbiem, ne Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), kura ir neapmierināta ar faktu, ka daudzi tās atbalstītie punkti no plāna dzēsti. Tikmēr VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa savā retorikā ir kareivīga - viņa uzsver, ka šis ir tikai īstermiņa plāns un lietas, kas no tā izņemtas, atkal «uzpeldēs» jau tuvā nākotnē.

Spiediens bija liels

Lobiju cīņām jeb sabiedriskajai apspriešanai visai nemainīgi cauri izsprukuši galvenokārt tie VM plāna punkti, kas paredz sabiedrību izglītot un informēt, ārstēt jau esošos alkoholiķus, kā arī cīnīties pret nelegālo alkoholu. Šie punkti gan radikālas pārmaiņas neparedz, tā vietā piesolot uzlabot jau esošos mehānismus, piemēram, palielināt policijas reidu skaitu. Savukārt daudzi plānā sākotnēji iekļautie punkti, kas ļoti konkrēti vērsās pret alkohola pieejamību un popularizēšanu, no tā paklusām pazuduši vai vismaz pārrakstīti maigākā formā, kas par plāna īstenošanu atbildīgajiem dod lieliskas iespējas teikt, ka punkts ir izpildīts arī tad, ja nekas reāli tā arī nav mainīts.

«Patiesībā spiediens bija ļoti liels,» atzīst S. Līviņa. Ministrijai plānā būtu gribējies redzēt «radikālākus pasākumus», tomēr S. Līviņa nepiekrīt, ka tas būtu kļuvis bezzobains, jo virkne pasākumu, piemēram, vides reklāmas aizliegums, tajā saglabāts. «Mēs labāk pieturamies pie tā, ko mēs varam, nevis uzliekam kaut kādus pompozus mērķus, ko mēs zinām, ka tāpat neizpildīsim,» viņa uzsver. Arī par punktiem, kuri plānā šobrīd ierakstīti daudz maigākā formā nekā sākotnēji, S. Līviņa uzsver, ka VM joprojām pieturas pie sava sākotnējā viedokļa, tomēr, jūtot, ka citādi cauri netiks, piekāpusies, jo «labāk ir ielikt pasākumu, kas dod zaļo gaismu tajā virzienā darboties, nekā ļaut, lai ideju nocērt saknē».

Biedē budžetu

Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas (LPUF) - alus ir pārtikas produkts - padomes priekšsēdētāja Ināra Šure gan šādai loģikai nepiekrita un pauda neapmierinātību ar plānu, jo «mums likās, ka esam nonākuši pie abpusējas vienošanās, bet tad plāns pēkšņi atkal tika izmainīts». Viena no viņas galvenajām sāpēm ir alkohola reklāmas aizliegums televīzijā dienas laikā, kas no plāna bija izņemts, bet pēc Ministru kabineta (MK) komitejas sēdes ar Labklājības ministrijas (LM) atbalstu tika tajā atkal iekļauts.

S. Līviņas argumentam, ka šādas reklāmas mērķauditorija esot bērni un jaunieši, viņa kategoriski nepiekrīt un pieturas pie tradicionālajiem alkohola ražotāju pārstāvju argumentiem, ka ne jau aizliegumi ir efektīvi, bet gan izglītošana. LPUF uzskata, ka visefektīvākais, kas palīdzētu samazināt alkohola lietošanu jauniešu vidū, būtu tā pārmērīgas lietošanas seku izrādīšana veselības mācības stundās skolās. «Gandrīz jebkura produkta pārmērīga lietošana ir neveselīga. Ja reklāmu aizliegs, tas tikai novedīs pie lētā segmenta tirgus daļas pieauguma, kas valstij nozīmēs mazākus nodokļu ieņēmumus,» viņa prognozēja.

Viņai pievienojas arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone, kura apgalvo, ka reklāmas ierobežojumiem «nebūs atdeves, jo mēs dzīvojam vienotā informatīvajā telpā». Tas ir, atdeve būtu, ja visā Eiropas Savienībā tiktu izlemts ierobežot reklāmu. «Pašlaik mēs tikai nodarīsim kaitējumu Latvijas ražotājiem, liedzot viņu produkcijai atpazīstamību un tādējādi atbalstot importētās produkcijas ražotājus,» viņa patriotiski norāda. Arī LDDK tīkamāka šķiet sabiedrības izglītošana un barga vēršanās pret nelegālajiem darboņiem, nevis jaunu aizliegumu ieviešana.

Ar dzīvi apmierinātāks gan bija Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) jurists Austris Kalniņš, kurš atzina, ka no plāna esot izņemtas «fantastiskākās» idejas, tādēļ tas kļuvis reālāks, «tuvāks pie zemes». Viņaprāt, galvenā problēma ir tā, ka jau esošās sviras alkohola apkarošanai netiek efektīvi izmantotas, tādēļ jaunas piemest klāt diez vai būtu prātīgi. «Piemēram, ļoti ierobežoti tiek piemērota licenču atņemšana, ja gada laikā viens tirgotājs atkārtoti pārdevis alkoholu nepilngadīgajiem. To praktiski nepiemēro, bet, ja piemēro, tad atņem tikai vienai tirdzniecības vietai, nevis visam uzņēmumam,» viņš uzsvēra.

Dabū pēc 22.00

A. Kalniņš atsaucās uz lielo nelegālā alkohola īpatsvaru tirgū, tā argumentējot, ka legālo tirgoņu ierobežošana tikai novestu pie nelegālās dziras izplatības. To, ka jau esošie alkohola iegādes ierobežojumi dzīvē nestrādā perfekti, apstiprina arī oficiālā statistika - nelegālais alkohols pērn veidojis aptuveni 16% tirgus (tirgotāji un ražotāji gan uzstāj, ka šis procents bijis divreiz lielāks - 32%).

Tāpat, par spīti tirdzniecības aizliegumam, alkoholu līdzņemšanai vismaz vienu reizi 2011. gadā pēc 22.00 iegādājušies 15% Latvijas iedzīvotāju. Šo aizliegumu kritizējis arī bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, kurš nesen Dienai norādīja, ka tā ieviešana pirms desmit gadiem palīdzējusi atkopties jau gandrīz izmirušajam točku biznesam. Tomēr no šī aizlieguma neviens atteikties neplāno - S. Līviņa atzīst, ka tas nestrādā perfekti, bet uzsver, ka «tikpat labi varu jums atrast daudz ekspertu, kuri pateiks, ka tas reāli ierobežo alkohola pieejamību».

Dvēseles un maciņi

Situāciju vēl vairāk sarežģī arī fakts, ka ierēdņi plāna apspriešanā neveido vienotu fronti, bet gan nostājas pretējās «karojošās» pusēs. Par uzņēmējdarbību un nodokļiem atbildīgās ministrijas, kā Finanšu un Zemkopības, tradicionāli ir draudzīgākas alkohola ražotājiem, bet VM un LM pastāv uz stingrākiem aizliegumiem. LĀB vadītājam Pēterim Apinim atsevišķu Finanšu ministrijas (FM) un tai pakļautā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņu nostāja likusies pat aizdomīgi draudzīga alkohola lobijam.

Viņš Dienai apgalvoja, ka «alkohola ražotāji un tirgotāji par bērnu dvēselēm un maciņiem Latvijā necīnās ar savām rokām», tā vietā izmantojot dažādus sabiedrībā cienījamus ekspertus, arī ierēdņus: «Kā alkohola lobiji pēdējā laikā aktīvi uzstājas FM Muitas un akcīzes nodokļu nodaļas vadītājas vietniece Gunta Pužule un VID Akcizēto preču pārvaldes direktora vietniece Liene Anspoka, kuras jebkuru aktivitāti alkohola ierobežošanā cenšas noslāpēt ar paziņojumiem, ka alkohola ierobežošana nozīmē samazināts valsts budžets no akcīzes preču nodokļa.» Akcīzes nodokļa palielināšanai «šīs kundzes pretojas tik enerģiski, ka šķiet - šāds uzcenojums viņām personiski rada bankrota draudus», ironizē P. Apinis, kurš norāda, ka par savām aizdomām jau vērsies pie finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) un tiesībsargiem, «jo citādi neviens loģiski domājošs cilvēks tik ļoti necīnītos, lai atļautu piedzerties bērniem».

FM uz Dienas lūgumu komentēt šos apgalvojumus atbildēja ar garu un plašu izklāstu par to, kādēļ pašreizējie alkohola tirdzniecības ierobežojumi ir pietiekami un, ieviešot jaunus, tiktu nodarīti zaudējumi valsts budžetam, kā arī paplašinātos nelegālā alkohola tirgus. Konkrēta atbilde par P. Apiņa aizdomām attiecībā uz abām ierēdnēm FM preses dienesta sagatavotajā atbildē gan nebija lasāma. «Valsts prioritāte ir nodrošināt patērētājiem un nodokļu maksātājiem labvēlīgu komercdarbības vidi, lai netiktu veicināta ēnu ekonomika, bet tajā pašā laikā tiktu nodrošināta nodokļu iekasēšana,» tajā citēts A. Vilks.

Cīnīsies Saeimā

VM plāns pēc dažām nedēļām beidzot varētu nonākt līdz valdības sēdei, kurā to varētu apstiprināt, un šobrīd nekādi radikāli jaunumi tajā vairs nevar parādīties.

(Rakstu pilnībā un vairāk par šo tēmu lasiet 26.oktobra laikrakstā Diena)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas