Kā aģentūru LETA skaidroja prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis, Vējonis izsludinās valsts budžeta likuma paketē ietverto likumu Grozījumi Izglītības likumā, neskatoties uz to, ka atsevišķas likumā ietvertās normas ir bez tiešas ietekmes uz valsts budžetu un to virzīšana valsts budžeta paketē sabiedrībā pamatoti radījusi neizpratni.
Nodot šos grozījumus otrreizējai izskatīšanai Saeimā Vējoni aicināja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija. Šonedēļ starp iesaistītajām pusēm notikusi tikšanās, kuras laikā uzklausīti to argumenti.
Vērtējot Saeimā pieņemtā likuma Grozījumi Izglītības likumā otrreizējas caurlūkošanas lūgumus, Vējonis ņēma vērā Rīgas pilī 30.novembrī notikušajā apspriedē Saeimas atbildīgās komisijas un Saeimas juridiskā dienesta sniegto informāciju par būtiskiem normu redakciju uzlabojumiem likuma izstrādes gaitā, salīdzinot ar Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā ietvertajām normu redakcijām. Izsludinot likumu, Valsts prezidents ņem vērā arī Saeimas juridiskā dienesta sniegto vērtējumu par Izglītības likuma grozījumu atbilstību Satversmei.
Vienlaikus Valsts prezidents aicina Saeimu rūpīgi sekot līdzi likumā ietverto normu piemērošanas praksei, lai laikus varētu identificēt un novērst iespējamas problēmas normu piemērošanā.
Valsts prezidents arī aicinās Saeimu turpmāk vairāk uzmanības pievērst tam, lai valsts budžeta likuma paketē netiktu veiktas izmaiņas nozarēm un sabiedrībai būtiskos jautājumos, ja šīm izmaiņām nav tiešas ietekmes uz budžetu.
Kā ziņots, Saeimas vairākuma apstiprinātie grozījumi Izglītības likumā sīkāk sadala Izglītības likuma 51.pantu, kas nosaka pedagoga vispārīgos pienākumus. Ministrs piedāvāja atsevišķi nodalīt šajā punktā iekļauto pedagoga pienākumu audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, šos pienākumus izceļot jaunā apakšpunktā, kas noteiktu, ka pedagoga pienākums ir "audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai".
Līdz šim likuma 51.panta otrais punkts paredzēja, ka pedagoga pienākums ir "veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus".
Šādi priekšlikums nodrošina to, ka tā dēvētie lojalitātes grozījumi Izglītības likumā par iespēju atlaist valstij un Satversmei nelojālus pedagogus attiektos uz jauno likuma panta apakšpunktu, nevis visu punktu kopumā. Tas nozīmē, ka grozījumu kontekstā pedagogi no darba varēs tikt atbrīvoti, ja tie nepildīs savu pienākumu, tostarp "audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai".
Saeima bija lēmusi, ka turpmāk likuma 30.panta ceturtais punkts būs papildināts ar normu, ka par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir ne tikai nevainojama reputācija un kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, bet papildus personai būs jāievēro arī atšķirīgas attieksmes aizliegums. Ar šādu pašu piebildi papildināts likuma 48.pants, kas nosaka, kādas personas ir tiesīgas strādāt par pedagogu.
Tāpat mainīta 30.panta ceturtā punkta pirmās daļas redakcija, nosakot, ka izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālā darbība tiek novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi sešos gados. Lēmumu par izglītības iestādes vadītāja atbilstību ieņemamajam amatam pieņem, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem. Ja izglītības iestādes vadītāja profesionālā darbība novērtēta neapmierinoši, personai aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu. Novērtēšanas rezultātus var ņemt vērā, veicot izglītības iestādes vadītāja materiālo stimulēšanu.
Parlaments atbalstīja arī panta sestās daļas pievienošanu, tajā paredzot iespēju personai aizliegt ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu, ja Izglītības kvalitātes valsts dienests vai darba devējs konstatē izglītības iestādes vadītāja vai viņa rīcības neatbilstību šā likuma noteiktajām prasībām.
Likumprojekta autore - Izglītības un zinātnes ministrija - skaidroja, ka tas izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Likumprojekta mērķi iepriekš minētā kontekstā ir nodrošināt tādas personas darbību, kura spēj pilnvērtīgi un kvalitatīvi mācīt, audzināt, strādāt ar izglītojamajiem, pilnībā nodrošinot viņiem iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un iegūt kvalitatīvu izglītību, samērīgi izglītojamo tiesību un interešu aizsardzības nolūkā ietekmēt izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu un nodrošināt tiesību normām atbilstošu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu, pēc iespējas novēršot kaitējuma risku izglītojamo interesēm, kā arī valsts drošības interesēm.
Likums stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī.