Līdz ar to patiesās politiķu ieceres, kā panākt aptuveni 100-110 miljonu latu ietaupījumu, varētu kļūt zināmas oktobrī vai novembrī, vienlaicīgi ar 2012.gada valsts budžeta projekta virzību Saeimā.
Ekonomists uzskata, ka budžeta konsolidācijas pasākumi jāveic pamatā ar izdevumu samazināšanu. Sasniegts brīdis, kad nevar norādīt uz vienu vietu, kur ietaupīt naudu, nepieciešami daudzi mazāki solīši.
Kā piemēru, kur gūt nepieciešamo līdzekļu ietaupījumu, Strazds minēja pabalstu sistēmu. Joprojām ir pabalsti, kas tiek maksāti nevis tiem cilvēkiem, kuriem tie patiešām ir nepieciešami, bet pēc citiem kritērijiem. Tā rezultātā šādu valsts atbalstu saņem arī vidēji un pat labi nodrošināti cilvēki.
Kā vēl vienu piemēru ekonomists minēja valsts pārvaldi un daudzās informācijas sistēmas, kuru skaitu varētu samazināt un nodrošināt to savietojamību, tādējādi ierobežojot uzturēšanas izmaksas.
Vēl viens piemērs esot valsts makroekonomiskās prognozes, kuras gatavo trīs institūcijas - Latvijas Banka, Finanšu un Ekonomikas ministrijas. "Tas ir it kā sīkums, miljonus neietaupīsim, bet tās ir trīs institūcijas, kas nāk ar savām prognozēm. Labāk, lai no valsts sektora nāktu viena, bet kvalitatīva prognoze," sacīja Strazds.
Kā ziņots, 2013.gadā vārds "konsolidācija" izzudīs no mūsu leksikas, pagājušajā nedēļā intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) sākotnējām prognozēm Latvijas 2012.gada budžets tiks konsolidēts par 100-110 miljoniem latu. Tā būs pēdējā budžeta konsolidācija tuvāko gadu laikā.
Vilks pauda optimismu par ekonomikas attīstību un nodokļu iekasēšanu, norādot, ka ar katru mēnesi nepieciešamā konsolidācijas summa rūk un var runāt par maigākiem izdevumu samazināšanas pasākumiem. Nodokļu iekasēšana apsteidz plānoto un lielāki ieņēmumi vērojami no uzņēmumu ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa. Turklāt tradicionāli Latvijai labāks ir gada otrais pusgads, kad budžeta ieņēmumi pieaug.
Pēc Vilka domām, labāku budžeta situāciju nodrošinājusi ne tikai ekonomikas atveseļošanās, bet arī aktivizētā cīņa pret ēnu ekonomiku.
Tai pašā laikā no konsolidācijas pasākumiem atteikties nedrīkst, akcentēja valdības pārstāvis, paužot satraukumu par situāciju pasaules ekonomikā - ASV un vairākās Eiropas valstīs. Uz citu valstu fona, kas pēc būtības nerisina strukturālas problēmas savās ekonomikās, Latvija izskatās pozitīvi.
Lūgts komentēt, vai konsolidācijas pasākumi varētu nozīmēt algu un darbinieku skaita samazinājumu valsts pārvaldē, Vilks akcentēja, ka algas samazināt nevajadzētu, bet darbinieku skaits gan atsevišķās iestādēs ir pārāk liels. Viņš aicināja ņemt piemēru no privātā sektora un būt elastīgākiem.
Finanšu ministrs norādīja, ka uzņēmēji un sabiedrība kopumā var būt mierīgi - saistībā ar nākamā gada budžetu nekādu pārsteigumu nebūs un nodokļi netiks paaugstināti.
Vilks atzina, ka par nodokļu samazināšanu varēs runāt 2013.gada valsts budžeta kontekstā - diskusijai par šo jautājumu jāsākas nākamā gada vasarā.
Kā ziņots, saistībā ar referendumu un ārkārtas Saeimas vēlēšanām FM lūgusi valdību pagarināt 2012.gada valsts budžeta izstrādes grafiku līdz gada beigām. FM priekšlikums paredz, ka 2012.gada budžets tiek pieņemts līdz 2011.gada beigām, līdzīgi kā 2010.gada beigās tika pieņemts 2011.gada budžets.