Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Princis: Nedomāju, ka valstī slimot būtu tik izdevīgi un cilvēki rīkotos nelikumīgi, krāpjoties

Veselības ministres Ingrīdas Circenes (Vienotība) priekšlikumu samazināt maksimālo termiņu darbnespējas lapām no pusgada uz četriem mēnešiem mediķi vērtē pretrunīgi, otrdien raksta laikraksts Diena.

«Neatbalstu. Nedomāju, ka valstī slimot būtu tik izdevīgi un cilvēki rīkotos nelikumīgi, krāpjoties,» saka Pauls Princis, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents. Viņaprāt, smagām diagnozēm, piemēram, insultam, infarktam, četri mēneši var būt par maz. Neiroloģe profesore Ināra Logina gan ministres ieceri uzskata par izvērtējamu - ļoti aktuālu un arī sarežģītu jautājumu.

Patlaban darbnespējas lapas izsniedz līdz darbspēju atgūšanai, proti, uz maksimālo laiku līdz sešiem mēnešiem, taču veselības ministre to piedāvā samazināt līdz četriem mēnešiem, kā tas ir Lietuvā. Pērn 9% gadījumu slimošanas laiks bija ilgāks par 4,5 mēnešiem. Pabalstu izmaksātāja Labklājības ministrija ieceri vērtē atturīgi un norāda - varbūt drīzāk jācīnās ar cēloņiem: būtu jāievieš stingrāki kritēriji slimības lapu izrakstītājiem ārstiem, turklāt esošais darbnespējas termiņš atbilst Eiropas Padomes standartiem.

Pērn slimības pabalstiem valsts iztērēja 53,30 miljonus latu. Ja ar jauno kārtību izdošoties ietaupīt, I. Circene līdzekļus iecerējusi rosināt novirzīt rehabilitācijai. 17. februārī pie izmaiņām sāka strādāt darba grupa. Tā izvērtē iespēju izsniegt darbnespējas lapas atbilstoši slimību diagnožu grupām. Darba grupas loceklis P. Princis saka - izskanējis arī viedoklis, ka ārstējošais ārsts bez konsultēšanās ar citiem speciālistiem darbnespējas lapu varētu izsniegt nevis līdz 45 dienām, kā šobrīd, bet tikai līdz 30 dienām. P. Princis tam nepiekrīt - jau tagad esot lielas problēmas ar pieejamību izmeklējumiem un vizītēm pie speciālistiem.

Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikas konsultante profesore I. Logina par veselības ministres ieceri saka: «Samazināt dienu skaitu no 180 uz 120 no valsts viedokļa ir loģiski - tie ir četri mēneši, pietiekami ilgs periods, lai ar slimību vairumā gadījumu tiktu galā.» Ja netiek galā, tad obligātām jābūt konsultācijām pie speciālistiem un speciālistu komisijas slēdzienam. Vienlaikus I. Logina arī atzīst - līdztekus šā jautājuma risināšanai noteikti jāskata jautājums par pieejamību izmeklējumiem un vizītēm pie speciālistiem. Profesore arī norāda - ārstniecībā ir grūti novilkt ļoti stingrus rāmjus, jo mēdz gadīties, ka slimības gaitā parādās sarežģījumi vai tā progresē neatkarīgi no ārstēšanas. «Taču jebkurā gadījumā ir arī vidējie skaitļi - ārstēšanas ilgums diagnozei,» saka I. Logina.

No darba devēja viedokļa iecere samazināt ilgstošo darbnespēju no 180 uz 120 dienām ir atbalstāma, jo darbinieka ilgstošas slimošanas laikā darba devējam rodas papildu izmaksas, algojot citu darbinieku darbu izpildei, saka Lattelecom personāla vadības direktore Ingrīda Rone, taču uzsver: tajā pašā laikā valstiskā līmenī ir jāizstrādā kompensējošs mehānisms, kas paredz, piemēram, pārkvalifikāciju un apmaksātas mācības vai arī citas sociālās garantijas tiem darbiniekiem, kuriem patiešām ir veselības problēmas un nav iespējams turpināt līdzšinējos darba pienākumus.Swedbank Personāla pārvaldes vadītāja Andželika Berga stāsta - darba devējam darbnespējas lapu termiņa izmaiņas gandrīz neko nemainīs, jo pienākumi tāpat būs jādeleģē citam darbiniekam. Tiesa, neesot bijuši gadījumi, ka cilvēks to izmantotu ļaunprātīgi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas