Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +28 °C
Daļēji saulains
Otrdiena, 28. maijs
Vilhelms, Vilis

Prioritāte de facto – kredītu procentmaksājumi

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa.

Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Ceļā uz labklājīgu Latviju

Oktobra vidū tika apkopoti valsts pamatbudžeta rezultāti par 2023. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Pēc 2023. gada pusgada rezultātu publiskošanas Finanšu ministrija (FM) izplatīja paziņojumu, kurā sniedza savu skatījumu par 2023. gada valsts budžeta izpildes rezultātiem gan valsts pamatbudžetā, gan konsolidētājā budžetā (valsts pamatbudžets kopā ar visu pašvaldību budžetiem), gan arī speciālajā budžetā.

Diemžēl 2023. gada valsts budžeta izpildes rezultātos trešajā ceturksnī FM neiedziļinājās, bet 13. oktobrī tika publiskots finanšu ministra Arvila Ašeradena viedoklis par 2024. gada valsts budžeta projektu, kurā tika uzsvērts, ka nākamā gada prioritātes būs izaugsme drošā un labklājīgā Latvijā: "Premjerministres Evikas Siliņas vadībā septembra izskaņā valdība apstiprināja nākamā gada budžetam papildu pieejamos līdzekļus prioritārajiem pasākumiem 783,3 miljonu eiro apmērā un virkni iniciatīvu nodokļu jomā."

Nākamgad plānotie budžeta izdevumi ir 16,1 miljards eiro, un līdzekļus prioritāriem pasākumiem valdība sola novirzīt trīs prioritātēm: iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai (91,9 miljoni eiro), veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai (275 miljoni eiro) un izglītībai (119,5 miljoni eiro). Turklāt plānots, ka 176 miljoni eiro tiks novirzīti citiem nozīmīgiem pasākumiem valsts labklājības veicināšanai – papildus 14,5 miljoni eiro ir paredzēti piemaksām pie pensijām par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, u. c. Kā norāda finanšu ministrs: "Lai gan prioritārie pasākumi ir tikai daļa no valsts budžeta, tas iezīmē skaidru valdības rīcības virzienu."

Naudas kustība de facto 2023. gada valsts budžeta izdevumu analīze neļauj šādu apgalvojumu attiecināt uz iepriekšējo (Krišjāņa Kariņa) valdību.

Atgādināšu, ka izdevumi no valsts un pašvaldību budžetiem ir gan veids, kā tiek īstenota valsts noteikta politika un tās prioritātes, gan arī valsts un pašvaldību izdevumiem ir nozīmīga ietekme uz valsts ekonomiku kopumā. Atalgojums nodrošina ar ienākumiem valsts sektorā nodarbinātos, bet atalgojama izmaksām ir arī ievērojama fiskāla ietekme, ikviens legāla atalgojuma eiro veido vismaz 50 centus lielus ienākumus valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās un nodokļu plūsmā. Izdevumiem par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī izdevumiem investīcijām tāpat ir liela ietekme ekonomikā kopumā.

2023. gada pirmajā pusgadā visstabilākais preču un pakalpojumu pircējs bija visas Latvijas pašvaldības kopā, kuru preču un pakalpojumu pirkumu apjoms pārsniedza 403 miljonus eiro. Nozīmīgs preču un pakalpojumu pircējs 2023. gada pirmajā pusgadā bija (summas miljonos eiro) Aizsardzības ministrija (157,9) un Iekšlietu ministrija (71). Visai ievērojami preču un pakalpojumu pirkumi 2023. gada pirmajā pusgadā bija Ekonomikas ministrijai (37,5), Tieslietu ministrijai (32,6), Finanšu ministrijai (21,4), Izglītības un zinātnes ministrijai (20,5), Kultūras ministrijai (17,8), Veselības ministrijai (16,1), Ārlietu ministrijai (13,2), Labklājības ministrijai (11,2) un Sabiedrības integrācijas fondam (10,1).

Vērtējot preču un pakalpojumu pirkumu izmaiņas 2023. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2022. gada pirmo pusi, ievērojams pieaugums (%) bija Ekonomikas ministrijā (+97,6), Augstākajā tiesā (+63,8), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (+55,9), Saeimā (+42,2), Sabiedrības integrācijas fondā (40%), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (+36,8), Iekšlietu ministrijā (+30,6), Kultūras ministrijā (+29), Tiesībsarga birojā (+27), Satiksmes ministrijā (+26,6), visām Latvijas pašvaldībām kopumā (+25,3), Labklājības ministrijā (+24,4) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (+15,5). Šajās ministrijās preču un pakalpojumu izdevumu apjoms 2023. gada pirmajā pusgadā pārsniedza vidējo patēriņa cenu pieaugumu vai inflācijas procentu 2023. gada pirmajā pusgadā, kas bija +15,5%. 

Lai palielinātu, spiediet uz attēla!

2023. gada deviņos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi sasniedza 6774 miljonus eiro, bet 2022. gada deviņu mēnešu kopējie ieņēmumi bija 5849 miljoni eiro.

2023. gada deviņos mēnešos valsts pamatbudžetā izdevumu daļas rezultāti nebija iepriecinoši. Kopējie izdevumi 2022. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 6768 miljoni eiro, bet 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos – 7038 miljoni eiro, proti, 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, izdevumu daļas pieaugums bija tikai 4,0%. 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos atlīdzību apjoms (1105 miljoni eiro) bija par 13,6% lielāks nekā 2022. gadā, bet valsts pamatbudžeta izdevumi par preču un pakalpojumu pirkumiem 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos – 716 miljoni jeb par 15,2% mazāki nekā gadu iepriekš.

2023. gadā pieauga izdevumi par kredītprocentiem valsts aizņemtai naudai. Procentu izdevumi 2022. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 130 miljoni eiro, bet 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos – 162 miljoni eiro (+25,0%). 2023. gada deviņos mēnešos pret iepriekšējo gadu ievērojami palielinājās valsts investīcijas (kapitālie izdevumi). 2022. gada pirmajos deviņos mēnešos izdevumi kapitālam bija 492 miljoni eiro, bet 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos – 640 miljoni eiro, kas nozīmē ja +30,1% lielu pieaugumu gada laikā.

Šāgada plāna izpilde

Jāatzīmē, ka 2023. gada laikā valsts pamatbudžeta izpildes rezultāti, salīdzinot ar 2022. gadu, pasliktinājās. Šogad pirmajos deviņos mēnešos labi pildījās tikai 2023. gada ieņēmuma plāns – tas bija izpildīts par 76,5%. Nauda, ko dalīt, ir! Tas nozīmē, ka, sadalot plānotos gada ienākumus četrās daļās, katra ceturkšņa daļai vajadzētu būt vidēji 25% no gada plāna. Proti, izpildei kopumā deviņos mēnešos vajadzētu būt 75% no gada plāna. 

Kā izrādās, paraugoties uz izdevumiem, ir viena dīvainība – vienīgā pozīcija no svarīgākajiem budžeta izdevumu posteņiem, kurā gada izdevumu plāns ir lielāks par 75% slieksni, deviņos mēnešos bija procentu maksājumi par kredītiem. Šajā pozīcijā gada plāns ir pārpildīts par 5,7 procenta punktiem. Visos pārējos posteņos valsts pamatbudžeta izdevumi atpaliek no gada plāna grafika. Kopējie izdevumi 2023. gada deviņos mēnešos ir izpildīti par 63,3% no gada plāna, izdevumi atlīdzībām izpildīti par 67,2%, izdevumi preču un pakalpojumu pirkumiem – 62,3%, izdevumi subsīdijām un dotācijām – 59,7%, bet izdevumi investīcijām (kapitālie izdevumi) – par 57,8% no gada plāna.

Īstā prioritāte – valsts parāds

Lai kādi būtu 2023. gada pēdējā ceturkšņa rezultāti un lai kādi kompromisi tiktu sasniegti, sadalot "lieko" vai papildu naudu 2024. gada valsts budžetā, ir acīmredzami, ka agrāk vai vēlāk jaunajai valdībai būs jāsāk risināt nopietnu fiskālo problēmu, uz kuru 2023. gada 13. oktobrī arī norādīja finanšu ministrs: "Arī vispārējās valdības parāds uz 2023. gada beigām varētu veidot ap 39,7% no IKP un uz 2024. gada beigām 40,5% no IKP. Ņemot vērā, ka nākamajos trīs gados valstij būtu jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības ap 5,5 miljardu eiro apmērā, valdībai un parlamentam atbildīgi jāpieiet fiskālajai politikai un, pieņemot politiskos lēmumus, īpaši jāvērtē valsts starptautiskās reputācijas riski. Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt Latvijas valsts kredītreitingu, kas novestu pie valsts parāda apkalpošanas izmaksu kāpuma un būtiski ietekmētu budžeta iespējas investēt labklājības līmeņa celšanā un izaugsmē." Īsāk sakot, prioritāte de facto apēdīs lielu daļu Latvijas labklājības cerību. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas