Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris
Darba tirgus aizvien vairāk pieprasa ļoti labi sagatavotus profesionāļus dažādās jomās

Pusei pamatskolas beidzēju vajadzētu izvēlēties profesionālo izglītību

Patlaban pēc 9. klases beigām 36,57% absolventu izvēlas profesionālo izglītību, pārējie mācās parastajās vidusskolās. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau pirms pāris gadiem izvirzīja mērķi, ka šai proporcijai jābūt vienādai – pusei būtu jāaiziet uz profesionālajām skolām. Spriežot pēc pašreizējām tendencēm, profesionālo skolu direktori pieļauj, ka līdz 2020. gadam tas pat varētu būt iespējams. Lielie ieguldījumi infrastruktūrā devuši rezultātu – pieaugusi skolēnu interese, un šogad mācības sāks provizoriski lielāks audzēkņu skaits, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Septembrī uzņemšana profesionālajās skolās vēl turpinās, tāpēc šobrīd vēl nevar runāt par konkrētu proporciju un audzēkņu skaitu, taču, kā norāda IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule, statistika rāda lēnu pieaugumu un skolēnu un viņu vecāku interese kopumā ir palielinājusies krietni, ja salīdzina ar situāciju pirms trim vai četriem gadiem. Ministrijas mērķis joprojām ir panākt, lai puse pamatskolas beidzēju ietu tieši šajā virzienā. Tam pamats ir darba tirgus nosacījumi, kas aizvien vairāk pieprasa ļoti labi sagatavotus profesionāļus dažādās jomās.

Viens no faktoriem, kas veicinājis jauniešu interesi, ir mācību vides uzlabošana. Kopumā, lai pilnībā modernizētu aptuveni 80% no visām profesionālajām skolām, ieguldīti 104,2 miljoni eiro, un šie darbi vēl turpinās. Šajā Eiropas Savienības struktūrfondu posmā liels uzsvars likts uz mācību satura modernizēšanu, izveidojot jaunas programmas un mūsdienu vajadzībām pielāgojot esošās. Tas veidos mūsdienīgu un konkurētspējīgu profesionālās izglītības piedāvājumu valstī, uzskata ministrijā. 

2015. gada nogalē, ieguldot 15,5 miljonus eiro, tika atklātas rekonstruētās un jaunbūvētās Jelgavas tehnikuma ēkas. Toreiz skolas direktore Janīna Rudzīte lika lielas cerības uz skolas prestiža celšanos, jo iepriekš daļai jauniešu bijis pat kauns stāstīt, kur viņi mācās.

Pirmajā gadā gan audzēkņu skaits nav palielinājies, lai gan interese bijusi lielāka, un toreiz viņa prognozēja, ka "īstais rezultāts vēl ir priekšā", jo septembrī daudzi par rekonstrukcijas projektu vēl nav zinājuši. Tagad vadība ir apmierināta – ir pienācis brīdis, kad uz mācību vietām pat atjaunots konkurss, un patlaban, lai gan uzņemšana formāli turpinās, praktiski brīvu vietu nav. Atsevišķās grupās ir pat 30 audzēkņu, kas pārsniedz plānotās 25 vietas. Turklāt agrāk bijušas tikai dažas profesijas, par kurām bijusi liela interese un grupas labi komplektējušās, taču tagad to var attiecināt pilnīgi uz visām izglītības programmām.

Pēc direktores domām, svarīga loma bijusi ne tikai infrastruktūrai, bet arī lielākai jauniešu izpratnei par darba iespējām pēc profesijas iegūšanas. Pieaug arī tendence pēc tam turpināt izglītoties augstskolās, tas apliecina, ka profesionālā izglītība jauniešu iespējas paplašina, nevis sašaurina.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 8. septembra, numurā!
 

Top komentāri

daisy
d
Tad, kad neapmācāmie tiks atsijāti no normālajiem un nevarēs traucēt mācību procesu un bojāt kolektīva atmosfēru profesionālajās skolās, to prestižs un līdz ar to popularitāte augs. Kamēr uz šīm skolām tiks nopludināti nelikvīdi, ikviens normālais, kuram tiešām interesē apgūt arodu, padomās divreiz, vai sava mērķa dēļ viņš grib biedroties ar tādiem kursabiedriem.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas