Izmeklēšana par miljonu izšķērdēšanu Krievijas un Baltkrievijas robežbūvē notiek jau pusotru gadu. Krimināllieta ir ļoti sarežģīta, jo projektā iesaistīti robežsargi, Nodrošinājuma valsts aģentūra, būvnieks un tā apakšnieki, būvuzraugi un pierobežas būvvaldes. IDB krimināllietā līdz šim iezīmējis 13 atbildīgās personas.
Jau pirms gada Iekšējās drošības birojs aizturēja divus būvfirmas pārstāvjus un divus robežsargus, tostarp bijušo robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru.
4.septembrī izmeklētāji ieradās robežsardzes galvenajā birojā un aizturēja priekšnieku ģenerāli Gunti Pujātu. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka viņš nolaidīgi pildījis dienesta pienākumus, izraisot smagas sekas – lielus zaudējumus valstij.
Kāds ir iespējamais Pujāta nodarījums, izmeklēšana neatklāj. Visticamāk, tas ir saistīts ar viņa kā priekšnieka funkcijām slēgt līgumus un parakstīt dokumentus, tostarp arī par robežbūvi.
Pēc divām nedēļām procesā notika negaidīts pavērsiens. Uzraugošais prokurors atcēla lēmumu Pujātu atzīt par aizdomās turamo. Līdz ar to viņam atcelts arī aizliegums ieņemt amatu un viņš ir atgriezies darbā. Tas ir ārkārtas notikums, taču ne prokuratūra, ne IDB nepaskaidro iemeslus šādam lēmumam.
Pujāts, lūgt komentēt situāciju, saka: "Nepamatota, nelikumīga aizturēšana, nelikumīgi piemērots aizdomās turamā statuss, piemērota ierobežojumu virkne, tajā skaitā arī ieņemt robežsardzes priekšnieka amatu. Manas sajūtas ir ļoti skumjas, kad valsts resursi tiek tērēti pašmērķim - veikt robežsardzes priekšnieka aizturēšanu, kas tiek izdarīts nelikumīgi. Tāda situācija vispār nebūtu pieļaujama, ka jebkurš izmeklētājs var atstādināt amatpersonu, kuru ieceļ ministru kabinets."
Pujāts karjeru robežsardzē sāka 2006.gadā kā Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks. No 2017.gada viņš ieņēma robežsardzes priekšnieka vietnieka amatu. Par priekšnieku viņš kļuva 2019.gada janvārī, kad negaidīti augsto amatu pameta ģenerālis Normunds Garbars, kura laikā rīkoti konkursi un slēgti līgumi ar robežas būvētājiem.
Lai gan pārkāpumi robežbūvē bija acīmredzami jau 2019.gada pavasarī, Pujāts kategoriski noraida aizdomas, ka dienests un tā amatpersonas ir pārkāpušas likumu. Arī robežsardzi pārraugošais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vienmēr bijis izvairīgs, vērtējot uz robežas notiekošo. Viņš vienmēr atrunājās, ka nekas nav pierādīts, ka notiek izmeklēšana, ka valsts kontrole veic revīziju.
Revidenti secināja, ka robežbūvē izšķērdēti 7 miljoni eiro. Arī tas ministram nešķita pietiekami, lai uzsāktu neatkarīgu pārbaudi. Ģirģens izmeklēšanu lika veikt robežsardzei pašai. Robežsargi savās rindās atbildīgos neatrada.
Dienesta izmeklēšana ir efektīvs līdzeklis, lai ātri atrastu sodītu atbildīgās amatpersonas, jo kriminālprocesā amatpersonu vainas konstatēšanai nepieciešami gadi. Ģirģens paša pārraudzībā esošajam IDB neuzticas, to viņš neslēpa intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes.
Atzinīgus vārdus par robežsardzes priekšnieku Pujātu saka bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operatīvais darbinieks Juris Jurašs. Viņa ilggadējs kolēģis KNAB ir Gunta Pujāta brālis Juris, kurš vadīja KNAB darbinieku arodbiedrību, kad tā aizstāvēja dumpinieku grupu pret bijušo biroja priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku.
Nekā personīga rīcība ir ziņas, ka uzreiz pēc ģenerāļa Pujāta aizturēšanas Sandis Ģirģens bija devies pie ģenerālprokurora Jura Stukāna. Ģirģens gan skaidro, ka "pēc Pujāta aizturēšanas neesmu ticies ar ģenerālprokuroru tādā izpratnē, kā jūs domājat, lai ietekmētu procesu. Iekšlietu ministram nav tiesības ietekmēt kriminālprocesu, tas ko esmu lūdzis prokuratūrai ir, ka uzraugošajam prokuroram ir jādod skaidra procesuāla nostāja, vai apstiprinās aizdomas, vai nē."
Stukāns un Ģirģens uzskata, ka amatpersonu lietu izmeklēšana notiek pārāk lēni un tajās ir pārāk daudz brāķa, kad izmeklētāji uzsāk procesu, aiztur amatpersonu, velk lietu gadiem. Ģenerālprokurors ir apņēmies to mainīt. "Es biju paaicinājis visus izmeklēšanas dienestu vadītājus un atgādinājis kriminālprocesa likuma regulējumu, kurā ir noteikts, ka valsts amatpersonu krimināllietu izmeklēšana ir prioritāra attiecībā pret citām lietām. To nosaka kriminālprocesa likuma 14 pants," skaidro Pujāts.
Lai gan abi noliedz, ka būtu runājuši par amatpersonu lietu izmeklēšanu, gan iekšlietu ministrs Ģirģens, gan ģenerālprokurors Stukāns atsaucas uz Kriminālprocesa likuma 14 pantu. Abi arī pieļauj vienu un to pašu kļūdu - šis pants neparedz prioritāti amatpersonu lietās, kamēr lieta atrodas pie izmeklētāja. Paātrināta lietas izskatīšana attiecas pamatā uz tiesu.
Tas, ka prokuratūra ir atcēlusi aizdomās turētā statusu Pujātam, neliedz izmeklētājiem novērst prokurora norādītos trūkumus un šo statusu piemērot atkārtoti.
IDB rosīšanās robežsardzē šobrīd ir nonākusi pastiprinātā ģenerālprokuratūras kontrolē. Robežsardzes vadība ir sūdzējusies, ka biroja izmeklētāji pārkāpuši likumus arī citos kriminālprocesos pret zemāka ranga robežsargiem.