Igaunijā tajā pašā laikā kārtība ir stingrāka – kopumā studentiem nav jāatmaksā valsts nauda, ja viņi ir nolēmuši pēc pirmā kursa studijas pamest, bet ar noteikumu, ka šo neilgo studiju laikā kaut kas ir jāapgūst un vismaz jāiegūst attiecīgs kredītpunktu skaits – ja nē, tad gan daļa naudas ir jāatmaksā valsts budžetā.
Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē, pēc mācību iestāžu pārstāvju teiktā, studiju programmas ar augstāko budžeta studentu "atbiruma" īpatsvaru ir datorzinību un programmēšanas jomā, taču, kā liecina raidījuma veiktā analīze, daudzi studenti pēc pirmā kursa pamet arī "juristus" un vadības studijas. Izglītības ministrijai dati par kopējo valsts budžeta maizē studējošo studentu "atbirumu" šobrīd nav, pasūtītais pētījums esot izgāzies.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) raidījumam pieļāva, ka Igaunijas piemērs varētu būt labs veids, kā studentu izvēli pēc vidusskolas beigām padarīt atbildīgāku, tiesa, norādot, ka šobrīd vidusskolā mācās daudzi tādu skolēnu, kuriem drīzāk būtu jau jāapgūst profesija.
Raidījums Aizliegtais paņēmiens kopumā analizēja trīs populāras studiju programmas Latvijas Universitātē, kurās uz vietu ik gadu pretendē liels skaits studētgribētāju - Komunikācijas zinātnes, Tiesību zinātnes un Vadības zinības. Pieņemot, ka izlaiduma gads bijis 2015., aplūkots, kas noticis ar budžeta grupas studentiem, kas mācībās sākuši 2012.gadā Komunikācijas zinātņu un Tiesību zinātņu programmās un 2011.gadā – Vadības zinību programmā.
Raidījuma veidotāji secinājuši, ka 2012.gadā uz vietu Komunikācijas zinātņu programmā pretendēja 973 reflektanti. Programmā pieejamas 25 valsts finansētās vietas. 12 no studentiem savas budžeta vietas saglabāja līdz pat studiju beigām, bet daļai pēc pirmā kursa par studijām nācās maksāt no savas kabatas. Pieci jaunieši, kas sāka studijas un saņēma valsts finansējumu, mācības pameta. Tātad šajā programmā "atbirums" ir 20%.
Ņemot vērā šīs programmas pašreizējo studiju maksu 2000 eiro, šodienas izteiksmē par pieciem studentiem valsts vismaz par pirmo studiju gadu zaudējusi 10 tūkstošus eiro. Jāatzīmē, ka otrajā studiju gadā atbrīvojušās budžeta vietas iegūst tie, kas sākuši studijas par maksu.
Tiesību zinātnēs no 55 budžeta vietām tās līdz studiju beigām saglabāja 29 studenti, bet 19 no tiem, kas sāka mācības par valsts naudu, studijas pameta, tādējādi "atbirums" ir aptuveni 35%. Par šo studentu pirmo mācību gadu valsts iztērējusi aptuveni 40 tūkstošus eiro.
Vadības zinībās 2012.gadā bija 57 budžeta vietas. Tās līdz studiju beigām saglabāja 28 studenti, divi "atkrita" uz maksas vietām, bet studijas pabeidza, taču 27 no tiem, kas sāka mācīties, studijas pameta. "Atbirums" - teju puse, bet zaudētā summa - aptuveni 54 tūkstoši eiro.
Raidījums aptaujājis arī šo studiju programmu studentus, secinot, ka ir gan tādi, kas ļoti apzināti izdarījuši savu izvēli jau vidusskolas laikā un tagad strādā izvēlētajā profesijā, gan arī tādi, kas īsti vēl aizvien nezina, ko darīt, bet mācījušies, lai iegūtu diplomu. "Atbirušo" studentu vidū galvenais arguments bijis tāds – "eksāmenu atzīmes bija labas, īsti nezināju, ko studēt, iestājos, bet sapratu, ka neinteresē".
Latvijas augstskolu pārstāvji studenti atbirumu skaidro ar vairākiem iemesliem. Ne vienmēr jaunieši saprot, ka studijas ir kas cits nekā mācības vidusskolā, daudzi vēl nezina, kas viņus interesē, tāpēc izdara nepareizas izvēles vecāku mudināti vai valsts budžeta vietu dēļ. Tāpat klibojot arī jauniešu zināšanas, piemēram, eksaktajās zinātnēs.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prorektors Uldis Sukovskis min, ka piemēram, studiju programmā Informācijas tehnoloģijas 2012.gadā studijas sāka 129 studenti, bet pēc pirmā kursa atbira 23 procenti, pēc otrā vēl 10, un rezultātā palikuši aptuveni 90.
"Ar ko tas saistīts, varētu jautāt? Kāpēc tā? Pirmkārt jau vispār, ja skolēns mācījās skolā 12 gadus, pieņemsim, parastā vidusskola, no klases uz klasi viņš pārgāja diezgan viegli. Vai ir kādi kritēriji, lai būtu atbirums skolā? Atskaitīt no skolas. Nu, neeksistē īstenībā nekā nopietna. Tagad viņš ir ieradies augstskolā, nākamajā skolā, un tad izrādās, ka šeit ir drusku citas prasības. Tajā, kā novērtēs viņa mācīšanās rezultātus," norāda Sukovskis. Tajā pašā laikā ir arī studijas programmas, kurās atbiruma faktiski nav. Piemēram, RTU studiju programmā Medicīnas inženierija un fizika. Kā sāka mācīties 25 cilvēki, tā turpina, vēsta Aizliegtais paņēmiens.
Arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte saskaras ar līdzīgām problēmām. Universitātes
rektore Irina Pilvere skaidro: "Apmēram 30-40 procenti ir tie, kuri nespēj sevi organizēt studijās un līdz ar to saprast, ka studijas atšķiras nedaudz no skolas gaitām, kur visu ielika nodarbību laikā ar karotīti mutē. Studijās tomēr ir diezgan liels patstāvīgā darba īpatsvars, un tur, protams, ir nedaudz jāpacenšas un jāstrādā patstāvīgi bibliotēkā vai laboratorijās"
Viņasprāt, par turpmāko izvēli jauniešiem daudz aktīvāk jāsāk domāt jau vidusskolā, lai tā būtu pēc iespējas precīzāka.
Tajā pašā laikā ir arī studijas programmas, kurās atbiruma faktiski nav. Piemēram, RTU studiju programmā Medicīnas inženierija un fizika. Kā sāka mācīties 25 cilvēki, tā turpina, vēsta Aizliegtais paņēmiens.
trusis nejaukais
rtu
Tavs vārds