Arī iepriekš viņa apstiprināšana pienākumu izpildītāja statusā bija veids kā apiet likumu, jo Aronovam nav augstākās izglītības, lai amatā viņu varētu apstiprināt oficiāli.
2013. gada oktobrī Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) parakstīja rīkojumu. Par Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītāju kļuva bijušais tūrisma policijas šefs Aronovs. Šī gada februārī Aronovs joprojām ir tikai šī amata pienākumu izpildītājs. Viņam joprojām ir tikai vidējā izglītība. Tas liedz Aronovam oficiāli kļūt par priekšnieka vietnieku. Tādā veidā pirms pusotra gada Rīgas dome pēc būtības apgāja gan likumu Par policiju, gan Rīgas pašvaldības policijas nolikumu. Tie paredz, ka šajā amatā drīkst apstiprināt tikai tādu personu, kurai ir augstākā juridiskā izglītība.
"Varējām darīt tā, kā mēs izvēlējāmies. Mūsu politika ir tāda, ka cilvēkus, kuri ir perspektīvi, kas aktīvi strādā, kas grib aktīvi strādāt, viņus arī virzīt tālāk. Tā ir mūsu pieeja," norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa).
Pēc de facto sižeta pirms gada Saeima vasarā pieņēma grozījumus likumā Par policiju. Mērķis - novērst turpmākus mēģinājumus "apiet" likumu. Cita starpā tie paredz, ka iekšlietu ministra rakstveida piekrišana nepieciešama arī tad, ja persona pilda pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka amata pienākumus uz laiku, kas pārsniedz sešus mēnešus. Tas tieši attiecas arī uz Aronovu.
"Tas nozīmē, ka šis pusgads termiņu ziņā iestājās šī gada 11. janvārī, kad mēs runājam par to, ka atbilstoši likumam ir jābūt šim iekšlietu ministra saskaņojumam," skaidro Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Dmitrijs Trofimovs. Taču iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) joprojām šādu lūgumu no Rīgas domes nav saņēmis. Tas nozīmē, ka, visticamāk, kopš janvāra Aronovs amatu ieņem pretlikumīgi.
Saeimas atbildīgās komisijas izstrādātie grozījumi nav bijuši gana efektīvi, lai to novērstu. "Nevar, protams, katram likumam paredzēt pretī administratīvo vai kriminālsodu šajā gadījumā, jo mēs paredzam, ka iedzīvotāji un jebkurš cilvēks Latvijā ir likuma paklausīgs, kur nu vēl policijas iestādes vadītājs, kaut arī uz laiku," skaidro Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība).
Iepriekš Aronovs raidījumam de facto skaidroja, ka Rīgas pašvaldības policijā pienākuma izpildītāja statuss pielīdzināms pārbaudes laikam. Ja darbinieks sevi pierāda, viņu amatā ieceļot oficiāli. Taču šoreiz Aronova viedokli par to, kāpēc joprojām nav lūgta iekšlietu ministra piekrišana viņa darba turpināšanai, neizdevās iegūt.
Pirms gada, kad raidījums vēstīja par Aronovu, viņš bija saslimis. Iespējams, ka tā ir tikai sakritība, taču šonedēļ, kad de facto vēlējās sazināties ar Aronovu, Rīgas pašvaldības policijā pavēstīja, ka Aronovs neesot darbā, jo viņš esot paņēmis slimības lapu.
Taču ne jau Aronovam pašam būtu jālūdz iekšlietu ministra piekrišana. Tas ir darba devēja - Rīgas domes – ziņā. Par to paskaidrojumus pašvaldībai lūgusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tāpat tai nav saprotams, kāpēc Aronovs amatā iecelts ar Rīgas vicemēra rīkojumu nevis ar domes deputātu balsojumu.
"Mums ir jāvērtē tie argumenti, ko Rīgas dome mums norādīs. Pirms šo argumentu saņemšanas mēs nevaram pateikt (kā rīkosimies), bet jāsaka, ka mēs vairākkārt konstatējam labas pārvaldības trūkumu Rīgas pilsētā," norāda VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Draudiņš.
Iespējams, ka Aronovs ir labs policists. Viņš ir saņēmis apbalvojumu par savu darbu. Tajā pašā laikā, vai Aronovs ir tik vērtīgs, lai dome pārkāptu likumu? Iespējams atbilde jāmeklē faktā, ka pirms Aronovs saņēma augsto amatu, viņš kandidēja pašvaldību vēlēšanās no apvienības Saskaņas centra un partijas Gods kalpot Rīgai apvienotā saraksta. Taču no 16. vietas noslīdēja līdz 50. un domē neiekļuva.
"Mēs bijām pagodināti, ka viņš pieņēma toreiz lēmumu kandidēt no mūsu saraksta, jo viņš ir ļoti perspektīvs, aktīvs cilvēks, tostarp ar visu savu pieredzi policijā bet, ja mēs runājam par policijas priekšniecību, mums vienīgais vienmēr nosacījums bija, lai cilvēks būtu atbilstošs pēc kvalifikācijas. Ir arī likuma noteiktas prasības, ja viņš šīs prasības neizpildīs, tad viņš strādās citā kapacitātē," pauž Ušakovs.
Taču pārsteidzīgi Ušakovam būtu cerēt uz to, ka Aronovam pietiks vien ar diploma par augstākās izglītības iegūšanu, lai iekšlietu ministrs vēlāk dotu savu piekrišanu oficiālai Aronova apstiprināšanai priekšnieka vietnieka amatā. Visticamāk, uzmanība būs jāpievērš arī iemesliem, kāpēc līdz šim Aronova kandidatūra nebija saskaņota ar iekšlietu ministru.