Viens šāds piemērs ir administratīvi teritoriālā reforma, kuras ietvaros mazie novadi tiktu apvienoti lielākos un par ko runāts jau vairākus mēnešus. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ultimatīvi paudusi, ka šī reforma vēl nav sagatavota. Turpretī Vienotības pārstāvji uzstājuši, ka spēcīgāki reģioni būtu izšķirši svarīgi valsts attīstībai.
"Šobrīd nav process sagatavots, lai varētu [par to] runāt un baidīt pašvaldības," paudis premjera amata kandidāts Māris Kučinskis (ZZS).
Tāpat nav skaidrība, vai un kā tiks īstenotas ilgu laiku apspriestās reformas izglītības un veselības jomās, kas deklarācijā ierakstītas kā uzdevums. Nav saprotams, vai tiks turpināta arodbiedrības izbrāķētā ministres Mārītes Seiles vadībā izstrādātā reforma pedagogu atalgojuma sistēmā, vai arī taps kāds jauns modelis.
"Skaidrs, ka [pedagogu] algas tiks celtas. Kāds būs reformas risinājums, šobrīd no deklarācijas nav redzams," norādījis Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (Vienotība).
No valdības deklarācijas nozudusi arī Latvijas Darba devēju konfederācijas prasība par valdības konkrētiem sasniedzamajiem mērķiem ekonomikas izaugsmē.
Premjera amata kandidāts Kučinskis gan uzsvēris, ka valdības deklarācijā paustos uzdevumus prasīs no konkrētajiem ministriem. Ja viņi ar to netikšot galā, Kučinskis bargi prasīšot viņu demisiju.
Koalīcijas partijas vienojušās, ka pašreizējās valdības iesāktais kurss aizsardzības jomā nemainīsies - uzdevums nodrošināt 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai līdz 2018.gadam ir saglabāts kā mērķis. Savukārt viens no bēgļu problēmu risinājumiem būs žoga celšana uz valsts austrumu robežas.
Eksperti gan atgādinājuši, ka valdības deklarācijā rakstītajam nav lielas nozīmes. Valdības darbam noslēdzoties, neviens pa punktiem nepārbauda, kas no valdības deklarācijā ierakstītā ir un kas nav izpildīts, paudis politologs Ivars Ījabs.