Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagājušajā ceturtdienā vērsies Ģenerālprokuratūrā, aicinot celt apsūdzību pret kukuļņemšanā aizdomās turēto A.Ķipuru. Pērn maijā pēc KNAB piemērotā drošības līdzekļa – aizlieguma pildīt slimnīcas vadītāja pienākumus – Jelgavas Domes priekšsēdētājs A.Rāviņš viņu atstādināja no amata, bet partija Jaunais laiks izslēdza no savu biedru rindām.
Savukārt pirms nedēļas 12. decembrī Jelgavas mērs kā slimnīcas kapitāldaļu turētājs nolēma A.Ķipuru atjaunot valdes locekļa amatā, jo pirms mēneša 15. novembrī KNAB lēma atcelt kriminālprocesā piemēroto drošības līdzekli – noteiktas nodarbošanās aizliegumu. Gan jāuzsver, ka jau toreiz KNAB akcentēja – aizdomas par kukuļošanu nav mazinājušās, bet drošības līdzeklis atcelts, jo A.Ķipurs vairs nevar traucēt izmeklēšanas darbībām.
Tagad A.Rāviņš portālam zz.lv skaidro, ka KNAB "materiālu iesniegšana prokuratūrā nav pamats atcelšanai no amata". Jelgavas Domes vadītājs nolēmis gaidīt, kad A.Ķipura atbildību izvērtēs tiesa.
Zemgales tiesas apgabala prokuratūra, kam nodota kukuļošanas lieta, par tās tālāko gaitu sola informēt tuvāko dienu laikā. Ar atbildīgo prokuroru Pāvelu Sondoru portālam zz.lv sazināties pagaidām nav izdevies.
Jau vēstīts, ka KNAB lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret diviem SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» pārstāvjiem, tostarp slimnīcas vadītāju A.Ķipuru un divām komercuzņēmumu amatpersonām un līdzīpašniekiem par iespējamām nelikumībām saistībā ar medicīnas aprīkojuma iegādi slimnīcas vajadzībām. A.Ķipurs un slimnīcas nodaļas vadītājs prettiesiski pieņēmuši no diviem uzņēmējiem atlīdzību 1000 latu apmērā saistībā ar slimnīcas iepirkto aprīkojumu.
KNAB arī uzskata, ka arī 2010. gadā saistībā ar kādu Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto iepirkumu Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes loceklis tīši nav izdarījis visas Publisko iepirkumu likumā noteiktās darbības, lai efektīvi izmantotu pašvaldības uzņēmuma līdzekļus. Valsts amatpersonas bezdarbības dēļ par iepirkuma uzvarētāju atzīts komercuzņēmums ar neatbilstošu piedāvājumu, tādējādi radot kaitējumu pašvaldības uzņēmuma interesēm 44 377 latu apmērā.
KNAB rosina saukt pie kriminālatbildības slimnīcas amatpersonu par kukuļņemšanu un bezdarbību, kas izraisījusi smagas sekas, savukārt slimnīcas nodaļas vadītāju – par prettiesisku labuma pieprasīšanu un pieņemšanu. Tāpat KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret diviem komercuzņēmumu vadītājiem par valsts amatpersonas piekukuļošanu, ko izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.