Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu īstenotais megaprojekts Skola2030, kura mērķis bija jaunā mācību satura izstrādāšana un ieviešana, beidzas šā gada 31. decembrī. Tam ir savs pozitīvs pienesums, tomēr kopumā sasteigtā un nepārdomātā rīcība noveda pie kļūdām, kuras tagad nākas labot, tostarp veidot alternatīvas programmas, piemēram, vēsturē un latviešu valodā. Viens no lielākajiem pedagogu pārmetumiem ir mācību līdzekļu trūkums, lai gan projekta vadītāji atrunājas, ka bija plānots sagatavot tikai to paraugus, un tas, lūk, ir izpildīts.
Neatkarīgs pētījums
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotības iestāde Valsts izglītības satura centrs (VISC), kura vadībā tika ieviests ESF projekts Kompetenču pieeja mācību saturā (Skola2030), ir pārliecināta, ka kopumā izdevies sasniegt mērķus, tostarp izveidot vienotu sistēmu, kas ir pēctecīga visās tās pakāpēs, formulēt sasniedzamos rezultātus un mainīt skolotāja lomu – no zināšanu nodošanas uz mācīšanās vadīšanu, kas ļauj skolēnus vairāk iesaistīt mācību procesā.
Lai objektīvi izvērtētu projekta devumu, IZM pasūtīja neatkarīgu pētījumu SIA Oxford Research Baltics, kas aptaujāja 2559 skolotājus, 30 skolu vadītājus, 24 skolotāju fokusa grupas, Saeimas atbildīgajā komisijā skaidroja
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 2. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!