Ukrainas kara bēgļi ir pieredzējuši necilvēcīgas briesmas, norādīja Krauklis, un neziņa par turpmākajiem dzīvošanas apstākļiem atgriež milzu stresu, papildinot jau esošās raizes par savām mājām un tuviniekiem Ukrainā. Nav pieļaujama situācija, kurā šiem cilvēkiem pasaka, ka viņiem tuvāko dienu laikā jāizvācas no patvēruma vietas Latvijā un turpmāk jātiek galā pašiem, pauda RACA vadītājs.
Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts (LPZ) atzīmēja, ka valdība lēmumus Ukrainas bēgļu atbalsta jautājumos pieņem par vēlu. Informācija cilvēkiem ir jāsniedz laikus, lai viņi zina, kā rīkoties tālāk, norādīja Zusts.
Turklāt viņš ir pārliecināts, ka valdības lēmumu pieņemšanā, tai skaitā lēmumos par finansējumu, jābūt klāt arī pašvaldību pārstāvjiem, kuri strādā ar Ukrainas kara bēgļiem un izprot situāciju novados.
Zvērināta advokāte Ilze Bagatska, kas ir uzņēmusies koordinēt jauno Ukrainas basketbolistu uzņemšanu Latvijā, atzīmēja, ka invalīdi, seniori un mātes ar maziem bērniem nevar strādāt, norādot uz nepieciešamību noskaidrot, cik ir tādu cilvēku, kam atbalsts būs nepieciešams arī turpmāk. Tāpat arī sporta klubu grupas, kur uz desmit bērniem ir vidēji viens pieaugušais aizbildnis, nespēs atrast dzīvošanai piemērotu dzīvokli par 300 eiro, papildināja advokāte.
Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (NA) pauda, ka arī no tiem ukraiņiem, kuri varēs sākt darbu Latvijā, iespējams, lielākā daļa būs maznodrošināti, tāpēc viņiem būs nepieciešams tāds pats atbalsta līmenis kā Latvijas iedzīvotājiem.
Mitrevics stāstīja, ka ukraiņi, kuri ir patvērušies Siguldas novadā, aptaujās kā galveno prioritāti norāda mājokļa nepieciešamību. Tomēr īrei pieejamu dzīvokļu daudzos novados nav, turklāt viesnīcas, kuras iepriekš izmitināja bēgļus, sagaida tūristu pieplūdumu vasarā, tāpēc iniciatīva uzņemt ukraiņus mazinās, papildināja Krauklis.
Kā viens no pagaidu risinājumiem ir skolu piemērošana izmitināšanai, taču arī tas no pašvaldībām prasa lielas finanses, kuru jau tagad trūkst, norādīja RACA priekšsēdētājs. Tomēr viņš uzsvēra, ka izjūt pienākumu bēgļiem palīdzēt.
Pašvaldības, kuras ir visvairāk iesaistījušās atbalsta sniegšanā ukraiņiem, būs vissliktākajā situācijā - sociālo darbinieku ārkārtīgi trūkst un esošie ir pārstrādājušies, pauda Bagatska.
Sarunā piedalījās arī Valentīna no Harkivas, Ukrainas, kura pauda pateicību Latvijai par atbalstu, sakot, ka nespēj iedomāties, ko viņa bez tā iesāktu. Viņas mājas un apkaime okupētajā teritorijā ir sagrauta.
Iepriekš RACA norādīja, ka, karadarbībai ieilgstot, Latvijā un citās Eiropas valstīs, kur savu patvērumu no Krievijas izraisītā kara raduši Ukrainas civiliedzīvotāji, saasinās jautājums par atbalsta formām.
Organizācijā akcentē, ka ir kopīgi jāmeklē ilgtermiņa risinājumi un atbildes uz jautājumiem par to, kā stiprināt ukraiņu cilvēkus un novadus, kas iesaistījušies palīdzības nodrošināšanā.
Arī Latvijas Pašvaldību savienība iepriekš norādīja, ka nekavējoties nepieciešams skaidrs un saprotams risinājums, lai no pirmdienas, 23.maija, "tūkstošiem Ukrainas bēgļu Latvijā" netiktu pārtraukta ēdināšana.
Izmitināšanas jautājumā nedz ar privātajām mājsaimniecībām, nedz ar pašvaldību rīcībā esošajām mītnēm nebūs pietiekami, lai izmitinātu visus Ukrainas civiliedzīvotājus, kuriem tas būs nepieciešams. Organizācijā brīdina, ka kritiska situācija var rasties pierobežas pašvaldībās, kuras uzņem arī tos bēgļus, kuri Latviju izmanto kā tranzītvalsti, lai dažu dienu laikā dotos uz citu pastāvīgās mītnes zemi.